Tad, kad beidzot paliks viena, nodosies sava gara šaustīšanai un pārmetumu vērpšanai tik pat asiem kā adatas. Durs tās dvēseles miesā līdz pat aklajai acij, tad izvilks ārā un iedurs otrreiz, precīzi tai pat vietā, lai sāp dubultā –te par nodevīgajām domām pret Bastionu, te – pret sevi.Tomam bija taisnība, no viņas nebija jābaidās, vai vismaz nebija jābaidās ne vienam, kas nebija viņa pati.