ir jāieiet vannā. nu ja, ir tač jāieiet vannā, jānomazgājas un jātinas prom, uz visfiksāko, pusstunda šajā patiesības un skumju perēklī un lūpukaktiņi paši saviebjās greizā projekcijā uz leju un te nekas nepalī'dzēs, tāpēc ielēksim vannā ar plunkšķi un izskalosim jāņogas, kas iestrēgušas starp kāju pirkstiem (visiem trakajiem un bēdīgajiem nopietni iesaku ogu lasīšanas terapiju), salauzto skudras kāju no matiem un visas pārējās vielas, kas saslāņojušās uz manis (??). Un tad pa taisno iekūleņot vasaras eiforizētajos-fosforizētajos-floriscizēt
ajos apskāvienos. Vēl nedaudz saparadīzēt, uzfrišināt iepūst odekolonu šai narkotizētajai parādībai unGALVENAIS NEDOMĀT, KAS BŪS PĒC TAM- NI, NI!. Māmiņ, tētiņ, mēsiņ, brālīt, kaimiņien, sunīt, vardīt, cigaretīt, vaukšķīt, kvarkšķīt, blāblīt- uj, uj, uj, (hi, hi, hi zem cementa stampātāja galva, hi, hi, hi, motorzāģis kutina kakla skriemeļus).