08 January 2009 @ 02:02 am
norobežoties  
Jau ilgāku laiku mani īpaši neinteresē, ko dara citi. Negribu, lai citi interesētos arī par mani. Nepatīk, ja uz mani skatās un vispār ļoti labi jūtos tikai tad, ja apkārt ir pazīstami cilvēki. No citiem man neko nevajag. skatos uz nopirktajām ZsV kartiņām, kuras tā arī nevienam neaizsūtīju. Laiks bija un tā, bet nebija nevienam, ko teikt. Tāpat arī ar apsveikšanu svētkos. Tās pustālās paziņas vispār negribu sveikt, kur nu vēl par tālākām. Un šajos Ziemassvētkos nevienam nenosūtīju nevienu īsziņu, neviens mani tā īpaši neapsveica. Un pirmo reizi man bija vienalga. Vienkārši nesatrauc un šķiet lieki.
Iespējams, tās ir pirmās šizofrēnijas pazīmes. Vai varbūt Alcheimers. Bet varbūt vienkārši jūku prātā.
 
 
( Post a new comment )
[info]judiite on January 8th, 2009 - 02:24 am
man tā arī kartiņa ar uzrunu Līgai palika neaizpildīta, varbūt tomēr vajadzēja, un sms ziemishos un jaunaja nekad nesutu jo uz to laiku man paradoksali nekad nav kredita un naudas lai to nopirktu un arī nekādas vēlēšanās to pirkt. bet tu netikti aizmirsta un domās tiki pieminēta.
(Reply) (Thread) (Link)
sammer[info]sammer on January 8th, 2009 - 02:29 am
Par saviem tuvākajiem es piedomāju itin bieži un domāju, ka viņi par mani arī. Tas rada tādu pārlicinātības sajūtu, ka nevajag nekādas ārišķības un izlikties ne tik. Tā ir viena no pēdējā laika pozitīvākajām sajūtām. Bet jautājums joprojām ir aktuāls - kāpēc man nevienu nevajag??? :D
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]judiite on January 8th, 2009 - 02:47 am
tāpēc, ka esi pašpietiekama
(Reply) (Parent) (Link)