Šoreiz tā apziņa jau nāk daudz skaudrāk. Kā otro reizi pie zobārsta - tu jau nojaut un zini kā tas būs un tas visu padara tikai vēl smagāku. Pamest savu laimes un bezrūpības zemi un doties atpakaļ ikdienā. Tajā, kas angliski runājoša un citāda. Es gribu viņu naudu, viņu pabalstus, atbalstus, bet negribu pieņemt to zemi kā tādu. Tā ir viens liels mistrojums.

Visa dzīve jāsāk no jauna un ne jau brīdī, kad es pēc tā ilgotos.