superego refleksijas

pastiep pretī saulei rokas
kā zars,kas vējā lokas!
laime ir tik tuvu -
uz pirkstgaliem atnākusi
un klauvē pie durvīm klusi, klusi
kā kautrēdamās, baidīdamās iztraucēt
nosalušās dvēseles šņukstus

vējā plandās aizskara gals
man gribas uzrakstīt vienu dzejoli Tev
par mīlestību, lai zini,
kad tā sirdi pušu plēsīs -
ko liktenim atbildēt

un vēl, vēl es gribu redzēt tās acis,
kas saulainas dienas gaišumā
un pilnas labu vārdu
nenodarīja pāri