Nav tieshi par jogu, tachu peedeejaa laikaa visai populaara teema, un domaaju, ka tiem, kas sho komuunu lasa, shaada informaacija vareetu likties gana interesanta - kur gan citur, ja ne sheit lai lieku. Un jaazina ir - galu galaa, tas skar/skars muus visus. Un kur nu veel preciizaaka informaacija kaa no pashas Aelitas Folkmanes:
JAUNĀ LAIKMETA BĒRNI
Jaunais gadsimts atnes mums jaunus pārsteigumus. Skolnieku vecāki arvien biežāk izjūt, ka ar izglītības sistēmu kaut kas nav īsti kārtībā... Ģimenē aug neparasts bērns…
Viņa klātbūtne mājiniekus gan priecē, gan mulsina, gan reizēm pat sāpina…
Skolotāji ir izmisumā, jo bērns neiekļaujas nekādos rāmjos…
Biedējošas diagnozes, bezjēdzīga ārstēšana, pesimistiskas nākotnes prognozes…
Vai tiešām šim bērnem piemīt “sindromi” un “traucējumi”? Vai arī tas ir vienkārši bērns daudz augstākā cilvēces attīstības fāzē, nekā mēs šajā pasaulē, kurā vēl oficiālā līmenī neeksistē koncepcija šādai iespējai? Lielais vairākums vecāku, psihologu un pedagogu neizprot, kādēļ šie bērni ir savādāki, un tādēļ nespēj viņiem palīdzēt. Gadu desmitiem esam macīti, ka informācija par pasauli tiekot iegūta ar piecu fizisko maņu palīdzību. Jaunā laikmeta bērnu psihes uztveres spējas apgāž šo “aksiomu”. Spēja redzēt auras, atcerēties iepriekšējās dzīves, sarunāties ar eņģeliem un dabas gariņiem, telepātija, spēja nolasīt jebkuru informāciju “no zila gaisa” u.c. neiederas mūsu pierastajā realitātes ainā un nesaskan ar Rietumu kultūras valdošo uzskatu sistēmu – materiālismu. Tām nav vietas skolās un bērnudārzos. Vispārizglītojošās skolās nav konteksta, kurā šīs spējas saglabāt, attīstīt, izpaust, izprast un konstruktīvi izmantot. Novecojusī izglītības sistēma un audzināšanas metodes nespēj nodrošināt šādu bērnu vajadzībām, smadzeņu īpatnībām (dominējošā labā smadzeņu puslode) un paaugstinātajam domāšanas un informācijas pārstrādes ātrumam atbilstošu vidi un mācību programmas, tādejādi pārvēršot Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības likumu par fikciju. Smagā sabiedrības spiediena un pieugušo neizpratnes dēļ daudzi bērni zaudē savas dabiskās spējas un kontaktu ar savas dzīves misiju, un līdz ar to arī dzīves jēgu, kam sekas ir izmisums, depresijas un pat pašnāvības. Viņiem tiek diagnosticētas hiperaktivitāte un uzmanības deficīta sindroms… viņiem paraksta zāles… Tūkstošiem apdāvinātu bērnu ar unikālām spējām tiek “norakstīti” kā atpalikuši...
Lielas daļas šodienas bērnu uztveres sistēma reaģē uz daudz vairāk stimuliem, nekā esam raduši uztvert mēs, pieaugušie. Viņi ir īpaši jūtīgi visās sfērās, uztver un reaģē uz citu cilvēku slēptajām negatīvajām emocijām un domām, nemākot aizsargāties no šīs negativitātes gūzmas. Viņu izmisums pārvēršas vardarbībā. Viņi redz patoloģijas visdažādākajās struktūrās un nav iebarojami ar meliem un puspatiesībām, un tādēļ nereti atsakās pieņemt skolā mācīto. Jau ir uzskatāmi redzams, ka mūsu uzskati par “pareizo” bērnu attīstības ātrumu un snieguma standartiem kļuvuši bezjēdzīgi. Visā pasaules sabiedrībā kopumā ir iezīmējusies pāreja no industriāli-materiālistiskas uztveres uz veselu, dzīvu sistēmu pasaules uztveri. Cilvēki sāk redzēt, ka šķietami tukšā telpa (kā to uzskatīja materiālistiskās uzskatu sistēmas piekritēji) patiesībā nav vis tukša, bet pildīta ar neaptveramu enerģijas un informācijas daudzumu, kas funkcionē kā vienota, inteliģenta, sakārtota un dzīva sistēma. Jaunā laikmeta bērni ar visu savu būtību ir šī jaunā pasaules uzskata pierādījumi, tā nesēji, un tā skolotāji. Mūsdienu pedagogiem (un arī visai izglītības sistēmai) nepieciešams strauji izaugt līdz šādai pasaules uztverei, jo savādāk viņi vienkārši “profesionāli izdegs”, nespējot “cīnīties” ar ģeometriskajā progresijā augošo Jaunā laikmeta bērnu skaitu, vai arī šie bērni viņus vienkārši “nosvilps no skatuves”. Izglītības darbiniekiem jāapgūst prasme strādāt pirmkārt pašiem ar savām emocionālajām, mentālajām un garīgajām problēmām – tas ir vienīgais veids, kā tuvināties Jaunā laikmeta bērnu garīgās evolūcijas līmenim.
Arī dažādu nozaru zinātnieki un speciālisti ir konstatējuši faktu, ka šodien sastopam bērnus, kuriem ir pavisam citāda DNS, īpašs ķermeņa magnētiskais starojums, savādākas iekšējo orgānu funkcijas un īpašas psihiskās spējas. Starptautiskajā apritē šie bērni, atkarībā no viņu specifiskajām īpatnībām un uzdevumiem, tiek saukti par indigo bērniem, kristāliskās vibrācijas bērniem, bērniem ar īpašām psihiskām spējām, zvaigžņu bērniem, varavīksnes bērniem, delfīnu bērniem, gadu tūkstošu mijas jeb zelta laikmeta bērniem, AIDS bērniem u.c. Ja mēs pratīsim izmainīt savu domāšanu un attieksmi pret šiem bērniem, tad potenciāli arī visiem pārējiem bērniem būs iespējas daudz ātrāk un vieglāk attīstīt Dieva dotās dāvanas.
Aelita Folkmane
www.geocities.com/jaunalaikmetaberni