“Es mūžīgi tajā kalnā būšu, lai cik mani lejā nestu. Veltīgi atnāci – īstenībā tikai augšā es esmu. Aproc mani un nokaucies, paldies par nesumu… Bet tikai galā, tikai tur augšā, manu zaķi, es Esmu.” *** arvien dziļāk dzīves akā skatiens tā kā piliens krīt arvien grūtāk paklanīties arvien grūtāk pasmaidīt arvien grūtāk sadraudzēties arvien grūtāk vainas dzīst arvien dziļāk dzīves akā arvien grūtāk kādu nīst *** lūk tādā balsī ir jābrēc kaijai ko gabalos rausta vējš bet es nezinu kā ir jārunā man ar tevi kad šķiramies mēs es to nezinu tavos matos neganti virpuļo brāzmas varbūt man tagad ir jāsabrūk zemē jāņem un jāapgāžas bet es aplaizu sausās lūpas nezinu ko tev teikt mēs ejam caur pagalmu "skaties" es saku "šis kaķis laikam ir beigts" pēdējais liek pukstēt sirdi tā pavisam savādi :)
|