Dzīve ir tikai vienmuļa spēle,
Kurā iegūt var droši tik sāpes un nāvi.
Laimīgs ir bērns, kas izdziest dienā, kad dzimis,
Vēl laimīgāks tas, kas pasaulē šajā nav nācis.

Es neredzu debesis vairs. Man acis asarām pārāk jau pilnas.
Elles kvēle ir tikai dzirkstele maza
Pret liesmu, kas aprij mani.
Mana paradīze - viens mirklis miera.

Kam tik daudz smeldzes, maiguma, mīla kad sākas?
kam tik daudz glāstu un līksmes tik daudz?
Nu vienīgā bauda tev - plosīt man sirdi ...
Kāpēc?

Skurbijs vai slāpis, es vēlos tik aizmigt.
Es atsakos zināt, kas labs un kas ļauns.
man laime un sāpes - viss viens
Ja laime man gadās,
Tik mazu vietu tai dodu, jo zinu, ka sāpes tai sekos.

/Omars Haijāms - Pasaules mīklas/