Nekas tev nepaliks no maniem pirkstu galiem
Tas tikai pieskaršanās mirklis mazs.
Nāks diena un ar cilvēkiem un paliem
Tā mani atkal projām aizmazgās.

Nekas tev nepaliks no tā kā paskatījos
Varbūt kādreiz - tik acis piemiegsies.
Un kādos vientulīgos brīžos trijos
Trīs acumirkļi atkal garām ies:

Nekas. Neko. Nekam.
Trīs mazi sprīži,
Dievs dod lai tevim gaismu neaizsedz.
Un varbūt vienīgie. Un varbūt tīši
Tik maziņi, ka tikai viņus redz.

Lai tavas pēdas, pļavu ejot nejūt,
Kā iedur dadzis trejžuburu ass.
Nekas lai nepaliek. Viss bija garāmejot.
Un arī garāmejot - nebija nekas.

/I. Ziedonis/