A. Čaks - Mīlas vārdi.

Ja tikai vienu nakti būtu
Es savam mīļam auglis salds,
Vienalga, kaut pēc tam es kļūtu
Par trumu, negantu un grūtu,
Kaut klēpis man kā peļķe žūtu,
Vienalga, ja tik mirkli būtu
Es viņam auglis, valgs un salds.

Es gaiļa sirdī pieri slaku
Un kaila, ceļos krītot, saku:
- Es dodu visu kas man ir,
Es dodu dzīvību, ja tas,
Kas mūs no viena otru šķir,
Kā plāna miza nolobās.

Ar pašu raganu un jodu
Es vienā klaipā zobus kodu,
Lai viņš pie manis nāktu viss
Kā elle un kā debesis,
Lai viņa tumšās asinis
Ar skurbu vilni pāri klātu
Man dvēseli un rūgto prātu

Dievs tevi lūdzu: lejup riti
No aizsaules ar tādu biti,
Kas manu kvēli mīļam dzeļ.
Lai tad viņš nāk un mani smeļ
Ar savu maigo zelta kausu
Līdz pašiem matu galiem sausu.

Dievs, esmu tīra viņa priekšā:
Viss zemes saldums guļ man iekšā.
Dod viņu man kā riekstam čaulu,
Kā liesmai dzirksti, kā miesai kaulu,
Dod viņu man -
Viss manī tvan.

Reiz tikai pazust viņa spēkā
Kā smalkai skaņai lielā ēkā,
Reiz, kaut pēc tam viss sabrūk grēkā
Un klājas uguns kārtu.

Vēl protu vienu stipru vārdu:
Es viņu teikšu viena slepu,
Kur gaiss ir rāms un zeme neput.

Neviens šo vārdu nedrīkst dzirdēt,
Tas ir tik kvēls, ka sabirst irdens,
Salds, ka to čukstēt prāts var mirdams.
Šo vārdu tikai mīla dod.
Es viņu teikšu nosarkstot.
Tad zudīs viss, kas mūs vēl šķir,
Tad man mīļam jānāk ir -
Jeb man būs mirt...