Arhitektūras muzejā parasti ir t.s. 'plakātu' izstādes, kas kopā ar kādu mutisku tēmas izklāstu ļoti labi varētu aiziet kā akadēmiska "plakātprezentācija". Tēmas parasti - arī šoreiz - ir rosinošanas un arhitektūras dažādos aspektus ļoti labi uzrādošas, taču pasniegšanas formāts prasa īpašu vēlmi tajā visā iedziļināties (varbūt labāk digitalizēt?).

The Latvian architecture museum usually hosts exhibitions which could pose as an academic "poster presentations" if a proper spoken commentary could be added. Also the subject matter of LAM exhibitions are stimulating and really engaging, also this particular one. The only drawback is that the presentation manner requires a genuine interest to be able to endure the necessity to stand and basically - read.

☝

Neticams, prātam neaptverams jutīgums materiālā; Ik darbs lielisks, tā, ka gribas vēl un vēl.

Unbelievable, mind-blowing sensuality materialized in porcelain. Every work is marvelous and I can't get enough of them.

☝☝☝☝☝

Normāla izstāde. Nedaudz nepatika it kā moralizējošais tonis par zūdošajām vērtībām (Rietumu kultūras?), bet tā ūdenī mirkstošo grāmatu fotogrāfijas ieved meditatīvā noskaņā par dabiskās un cilvēka roku veidotās vides robežām. Kā parasti - fotokatalogā redzamās fotogrāfijas izsktatās labāk, nekā tās, kas ierāmētas pie sienas (varbūt vaina tajā, kā ir jālieto ķermenis, apskatot šo vienādo materiālu divās atšķirīgās prezentācijas formās)

An avarage exhibition. Slight anthipathy towards the moralizing tone about the 'vanishing values' (of Western culture?), but nevertheless the photos showing books which are emerged in water, allows to meditate on the fragility of border between man made and 'natural' environment.
and again - photographic album leaves a better impression than the exhibited photographies (maybe it's connected with the way a spectator has to use it's body in this process)

☝☝,5

Naturālas manieres fotogrāfijā ir ļoti piņķerīgi savienot konceptuālo pamatojumu ar reāli attēlos skatāmo. Parasti pietiek ar vienkārši bildi. Arī šajā gadījumā fotogrāfiski glīti attēli mazāk rezonē ar tēmu, vairāk vienkārši ir kā piemineklis aizejošajam laikmetam jeb "normālās sabiedrības" stigmatizācijas priekam.

It requires a master to combine the concept and obviousness of the photography of natural manner. Usually photography alone is sufficient. As in this case where nice photographic pictures are sort of monument for the passing era of "normal society's" stigmatization craze instead of reflecting on the stated subject matter.

☝☝☝