kuratores / curators: Inga Šteimane, Ingrīda Zābere.

Izstādes idejiskais satvars un iekārtojums dara pāri Viļņa Zābera mākslai, kurā ekstātiski saplūst Boisisks jutekliskums ar 1990. gadu postpadomju/mežonīgā kapitālisma brutālismu. Interesanti būtu paurķēties, kāpēc VZ ir tik ļoti fiksēts uz seksu; "Sieviešu mākslas" analīzē bieži lietotā psihoanalītiskā metode ļautu iegūt kādu cilvēcīgāku kopsaucēju par šobrīd esošo vaislīgā mačo mītu..

Exhibition's concept and exposition design doesn't do justice to Vilnis Zābers' art, in which Beuysian sensuality merges with brutality of Post-soviet/wild capitalist 1990s.
It would be interesting to use psychoanalysis to get clear why the author is so fixated on sex and thus maybe get more human-like picture of him and his art as opposed to the now-present myth of the 'fecund macho'

autors būtu pelnījis 4, bet ekspozīcija gremdē
Artist deserves all 4, but the exposition lessens the merit

☝☝☝