21.gs. jūgendstils. Nav slikti. varbūt brīžiem monotoni, prasās kaut ko atsvaram. Ļoti patiktu šādi apstrādāts interjērs un tā elementi.

Art nouveau of 21st century. Not bad. maybe monotonous a bit. Would love to have interiors and it's elements decorated it this manner.

☝☝☝☝

Padomju Latvijas dizainera/mākslinieka Valda Celma unikālais dizains, kinētiskās skulptūras, fotomontāžas un plakāti, daļa rekonstruēta. Lieliski sava laikmeta fenomeni un līdz ar to tā liecinieki.

Soviet Latvian designer slash artist Valdis Celms presents his unique design pieces, kinetic sculptures, photographic montages and posters, some of them reconstructed by the author for this exhibition. Wonderful examples and therefore witnesses of cultural phenomena of Soviet period.

☝☝☝☝

kuratores / curators: Inga Šteimane, Ingrīda Zābere.

Izstādes idejiskais satvars un iekārtojums dara pāri Viļņa Zābera mākslai, kurā ekstātiski saplūst Boisisks jutekliskums ar 1990. gadu postpadomju/mežonīgā kapitālisma brutālismu. Interesanti būtu paurķēties, kāpēc VZ ir tik ļoti fiksēts uz seksu; "Sieviešu mākslas" analīzē bieži lietotā psihoanalītiskā metode ļautu iegūt kādu cilvēcīgāku kopsaucēju par šobrīd esošo vaislīgā mačo mītu..

Exhibition's concept and exposition design doesn't do justice to Vilnis Zābers' art, in which Beuysian sensuality merges with brutality of Post-soviet/wild capitalist 1990s.
It would be interesting to use psychoanalysis to get clear why the author is so fixated on sex and thus maybe get more human-like picture of him and his art as opposed to the now-present myth of the 'fecund macho'

autors būtu pelnījis 4, bet ekspozīcija gremdē
Artist deserves all 4, but the exposition lessens the merit

☝☝☝

ja tas viss būtu nevis uzgleznots, bet izausts un izšūts, tā būtu tīra "sieviešu māksla". Daudz dažādas patstāvīgi attīstāmas, bet izstādē ne pārāk attīstītas tēmas (reliģija, sievietība, ģimene, nacionālā un vienkārši identitāte, valoda, glezniecības ars) vienkopus, kas atstāj "ēd-lūdzies-mīli" tipa lubenīgu pēcgaršu.

It could be pure 'women art' if the artist would have chosen to weave and embroider her 'paintings'. Numerous threads that could have been developed self-sufficiently (like religion, womanhood, family matters, (national)identity, language, craftmanship of painting etc.) here are put all together leaving the pulpy 'eat-pray-love' type of aftertaste.

☝☝

Viens no autoriem, kura darbus skatoties, kļūst ļoti žēl, ka Latvijas mākslas pasaule ir tik maziņa, jo šis, lūk, ir tas retais gadījums, kam par labu nāktu idejas radikalizējoša, pakausī elpojoša vide.

Putrāms is one of rare authors whose works suffer from narrowness of local art world, his art would definitely gain if the dynamics of environment would push for more radical output.


☝☝☝