Izstādes anotācija uzsver joku un gadījuma estētiku, nosaukums izceļ infantilu kreativitāti, bet izstādīta Bidstrupa karikatūras reprodukcija akcentē reakcionāru skatu uz modernisma tēlniecību. Šeit nav ne Pjero Manconi žesta, ne Vīnes akcionistu katarses, nav pat Pētera Sidara abstraktā ekspresionisma parafrāzes. Rezultātā, ir neiespējami izvairīties no skatoloģijas izstādes vērtējumā.

The press release foregrounds joke and chance aesthetics, the title underlines infantile creativity, while the reproduction of Herluf Bidstrup's cartoon, also on display, offers a reactionary view on Modernist sculpture. This is neither Piero Manzoni's gesture, nor Viennese Actionist catharsis, and not even Pēteris Sidars' paraphrase of Abstract Expressionism. Hence, it is impossible to avoid scatology in evaluating this exhibition.

☝☝

Ja A.Vilipsōna jēlībiņas grafikā un tēlniecībā izskatās gaumīgas, tad viņa glezniecības darbi, ja vēlamies izteikties pieklājīgi, labākajā gadījumā būtu dēvējami par kiču. reāli - sūds.

If A.Vilipson's bawdiness embodied in graphic medium or sculpture appears to be within good taste, then his paintings - if we want to put it politely - are kitsch. or shit more likely

☝ par bronzas krūškurvi un materiālajiem izdevumiem. For the bronze rib cage and material expenses..