Padomju Latvijas dizainera/mākslinieka Valda Celma unikālais dizains, kinētiskās skulptūras, fotomontāžas un plakāti, daļa rekonstruēta. Lieliski sava laikmeta fenomeni un līdz ar to tā liecinieki.

Soviet Latvian designer slash artist Valdis Celms presents his unique design pieces, kinetic sculptures, photographic montages and posters, some of them reconstructed by the author for this exhibition. Wonderful examples and therefore witnesses of cultural phenomena of Soviet period.

☝☝☝☝

kuratore, curator: Šelda Puķīte

Ja nezina nevienu citu A.Lauringsona darbu, tad šī izstāde ir absolūti normāla, parasta laikmetīgās mākslas izstāde tāda, kāds ir mūsdienu mākslas izstāžu meinstrīms. Nedaudz tehnoloģiju, nedaudz uztveres psiholoģijas (fizioloģijas), efemers secinājums et voila!

If this is the first time you see A.Lauringson's works then it's ok to perceive it as normal, avarage contemporary art exhibition, just in line with other mainstream contemporary art exhibitions. A bit of technologies, a bit of psychology (physiology) of perception, ephemeral conclusions et voila!

☝☝☝

kuratores / curators: Inga Šteimane, Ingrīda Zābere.

Izstādes idejiskais satvars un iekārtojums dara pāri Viļņa Zābera mākslai, kurā ekstātiski saplūst Boisisks jutekliskums ar 1990. gadu postpadomju/mežonīgā kapitālisma brutālismu. Interesanti būtu paurķēties, kāpēc VZ ir tik ļoti fiksēts uz seksu; "Sieviešu mākslas" analīzē bieži lietotā psihoanalītiskā metode ļautu iegūt kādu cilvēcīgāku kopsaucēju par šobrīd esošo vaislīgā mačo mītu..

Exhibition's concept and exposition design doesn't do justice to Vilnis Zābers' art, in which Beuysian sensuality merges with brutality of Post-soviet/wild capitalist 1990s.
It would be interesting to use psychoanalysis to get clear why the author is so fixated on sex and thus maybe get more human-like picture of him and his art as opposed to the now-present myth of the 'fecund macho'

autors būtu pelnījis 4, bet ekspozīcija gremdē
Artist deserves all 4, but the exposition lessens the merit

☝☝☝