Inscinēts kā mērķtiecīgs ceļojums. Cauri laikam, kā vislabāk patīk mākslas vēsturniekiem un autora daiļrades attīstības pētītājiem, cauri idiosinkrātiskam vēstījumam, kas rūp māksliniekam pašam un, tā kā mākslinieks ir lielisks, tad naratīvs paver nebūt ne idiosinkrātisku stāstījumu sānceļus. Bija noskaņojums skatīt izstādi vīrieša un vīrietības toņkārtā un ik pa brīdim pajautāt, vai Blumbergs gadījumā nav psihs? Bet neatkarīgi no tā - labs piedzīvojums, īpaši patika pēdējais 'cēliens'.

Exhibition is staged as a trip: through time and artistic development - aspects so cherished by art historians - as well as trip through an idiosyncratic message cherished by artist himself. Blumberg's is an excellent artist therefore his personal message is staged in a way that it opens up opporunities to reminiscence about topics that aren't even close to being personal. Somehow had a desire to see his ouvre in the perspecitve of manliness and being a man; occasionally wondered if he is mad, but overall experience was exquisite. Enjoyed last chapter the most.

☝☝☝☝

21.gs. jūgendstils. Nav slikti. varbūt brīžiem monotoni, prasās kaut ko atsvaram. Ļoti patiktu šādi apstrādāts interjērs un tā elementi.

Art nouveau of 21st century. Not bad. maybe monotonous a bit. Would love to have interiors and it's elements decorated it this manner.

☝☝☝☝

Mauku akvareļi neizdevās tik labi. Laikam par daudz realitātes. Bet, kad realitāti nogludina uz reklāmas līmeņa saukli, rezultāts izskatās ievērojami labāk. Tiesa, neredzu Kristianu kā provokatoru, vairāk tomēr komerciju atsit.

Watercolors depiciting prostitutes weren't as good as these watercolor paintings in which reality has been rendered as flat as advertisement's slogan. I don't see provocative qualities here ... good sale to naughty collectors more likely

☝☝☝☝

Un atkal - var jau teikt, ka dvako pēc padomju laikiem, kas šobrīd esot senili, bet tas kaut kā nešķiet svarīgi. Aizraujošāka ir meistarība un cimperlīgās tehnikas - pasteļa - pārvaldīšana.

One could claim that these works are a bit too senile, they possess something from the Soviet period, but somehow this objection doesn't seem valid. It is more thrilling to meet with the artistic mastery and the skill of pastel painting.

☝☝☝☝

Klasikas, baudāmas vērtības. gan grafikas medija pārvaldīšanas līmenis, gan autoru mākslinieciskie rokraksti.

Classic values to enjoy. In terms of mastering the graphic medium as well as in terms of the signature style of both artists.

☝☝☝☝

Padomju Latvijas dizainera/mākslinieka Valda Celma unikālais dizains, kinētiskās skulptūras, fotomontāžas un plakāti, daļa rekonstruēta. Lieliski sava laikmeta fenomeni un līdz ar to tā liecinieki.

Soviet Latvian designer slash artist Valdis Celms presents his unique design pieces, kinetic sculptures, photographic montages and posters, some of them reconstructed by the author for this exhibition. Wonderful examples and therefore witnesses of cultural phenomena of Soviet period.

☝☝☝☝

Tas, ka Rūdolfs Pinnis ir padomju perioda glezniecības brīnums, šaubu nav. Tas, ka LMS galerijas telpas nav labas stājmākslu izstādēm, arī šaubīties neliek. Iekārtošanas triks ļoti labi apiet telpas diktētos noteikumus, bravo, bet tas, kopā ar visnotaļ īpatno gleznu atlasi tomēr nerada līdz galam viendabīgu un pārliecinošu mākslas pārdzīvojumu.

There's no doubt that Rudolfs Pinnis is a wonder of Soviet Latvian art. There's no doubt that Latvian artists union's gallery is a lousy place where to exhibit fine art, too, but the installation manner gets around the restrictions. Nevertheless the installation together with a rather weird selection of works doesn't do justice to the R.Pinnis' art.

Par to, ka Pinnis. Because it's R.Pinnis
☝☝☝☝

kuratores / curators: Inga Šteimane, Ingrīda Zābere.

Izstādes idejiskais satvars un iekārtojums dara pāri Viļņa Zābera mākslai, kurā ekstātiski saplūst Boisisks jutekliskums ar 1990. gadu postpadomju/mežonīgā kapitālisma brutālismu. Interesanti būtu paurķēties, kāpēc VZ ir tik ļoti fiksēts uz seksu; "Sieviešu mākslas" analīzē bieži lietotā psihoanalītiskā metode ļautu iegūt kādu cilvēcīgāku kopsaucēju par šobrīd esošo vaislīgā mačo mītu..

Exhibition's concept and exposition design doesn't do justice to Vilnis Zābers' art, in which Beuysian sensuality merges with brutality of Post-soviet/wild capitalist 1990s.
It would be interesting to use psychoanalysis to get clear why the author is so fixated on sex and thus maybe get more human-like picture of him and his art as opposed to the now-present myth of the 'fecund macho'

autors būtu pelnījis 4, bet ekspozīcija gremdē
Artist deserves all 4, but the exposition lessens the merit

☝☝☝

Dace Brakmane "Mataiņi", Latvijas Mākslas akadēmijas mazo izstāžu cikla "Mana telpa" ietvaros, 26.02. - 08.03.2013.
• Bioloģiskie, fizioloģiskie sižeti, kas balansē uz patīkama un nepatīkama robežas, vienmēr piesaista uzmanību; Daudzsološa amata prasme, bet vai tēmai izvēlēts labākais medijs un izstāžu vide? Šaubos...
• Biological and physiological subject matter always draws attention as it usually balances on the edge of being unplesant. Promising technical abilities but not sure if chosen medium or the venue is the best pick

Par to, ka studente. Pēc 5 gadiem šitas neies cauri..
Only because she's a student... this won't work after 5 years..
___
Ilze Orinska "Mazie formāti", galerija "Māksla XO", 28.02. - 26.03.2013.
• 17.gs. nīderlandieši lepotos ar Ilzi Orinsku. Reālistiska glezniecība ar vieglu dekorativitātes piesitienu. Pāris diskutablas, bet lielākā daļa lieliskas elēģiskas ainiņas, kuras nostrādā tieši kā kopums.
• 17th century Dutch artists would be proud of Ilze Orinska. Realist painting with slight touch of ornametalism. Wonderful elegiac sights with only few minor slips of feebleness. Paintings look perfect together as a set.

___
Edvards Grūbe "Dienasgaisma", galerija "Māksla XO", 28.02. – 26.03.2013.
• Varbūt vide ne pati piemērotākā, varbūt atsevišķi darbi prasītos autora stāstu, bet kopumā pamatīga glezniecība.
• Maybe the venue is not the most suitable one, maybe it would be nice to get author's commentary on some of the works, but nevertheless this is a solid art at it's best