Kristaps Ģelzis / 2013 / Māksla XO / 18.07.2013–13.08.2013
Ja brīdī, kad visi sajūsminājās par Ģelža akvareļiem, es nekā tāda tajos nesaskatīju, tāpat kā nekā tāda nesaskatīju arī sekojošajās instalācijās un izstādēs (tajā skaitā iepriekšējā, kas notika XO un šķita kā noteikta vecuma mākslinieka/reklāmista nespēja palaist savu jaunību vaļā, kompensējot kaut ko iedvesmojoties no jaunākiem kolēģiem, piemēram, Kristiana Brektes, kurš apķēzīja miskastmaisus jau tad, kad Ģelzis vēl reklāmu kantorī sēdēja), tad šī izstāde ir lieliska un atliek noelsties: "Bravo, autor, bis!". It īpaši, ka tas notiek pēc Purvīša balvas saņemšanas, jo parasti pēc lieliem pagodinājumiem nāk atslābums un radošās mokas pārspēt pašam sevi.
When everyone went gaga for Ģelzi's watercolors, I didn't understand what's all the fuss about? I also didn't understand what's all the fuss about when his following exhibitions and intallations were opened (including his last previous one in the XO gallery which I perceived as artist's/designer's desperate desire to stay forever young by copying getting inspiration from younger generation's artists like Kristians Brekte, who painted on garbage bags already when Ģelzis was still working away in his Ad office). However this exhibition is outstanding; congratulations and my best regards to the author. Especially beacuse he comes up with this exhibition after receiving the Purviti's Prize which usually leaves its receivers breatlhless and in a creative struggle
☝☝☝☝☝
Tuesday, April 9th, 2013
Konkurss ZELTA ĀBELE. Atjaunotās Latvijas grāmatu māksla 20 gados / LMA / 05.04.2013.-25.04.2013.
Plejāde ar zināmiem un mazāk zienāmiem gleznotājiem un grafiķiem, kuri ir ilustrējuši grāmatas - oriģināldarbi eksponēti pie sienas. Vitrīnās 20 gados godalgotās grāmatas. Acīmredzot, kad autoram ir dots konkrēts, funkcionāls uzdevums, rezultāts izdodas ievērojami pārliecinošāks, nekā, kad jārada "pašam no sevis". Arī šo daudzo autoru darbi vienā izstādē kaut kā labi sapas kopā.. varbūt šī paša iemesla dēļ.
Original prints and paintings of a bunch of well- as well as lesser known painters and graphic artists who have illustrated books are exhibited on the walls. Awarded books exhibited in the vitrines. Apparently if the artist has a specific, functional task to work on, he or she will present way better output then if left alone. Maybe this is why the exhibition - regardless the numerous artists and works it features - work well together as a totality.
☝☝☝☝☝
Sunday, April 7th, 2013
Tatjana Krivenkova / galerija Māksla XO / ?
Droši vien tā ir galerijas Māksla XO kolekcijas izstāde, jo līdz ar neatributētām skulptūrām izstādīti ir arī Tatjanas Krivenkovas darbi - gleznas. Zinot T.Krivenkovas grafikas darbus, lietišķās mākslas apgleznojumus, tajā ļoti labi ierakstās arī gleznas, taču, ja būtu pirmo reizi jāierauga tieši šīs gleznas tieši šādā salikumā, iespaids nebūtu labs.
most probably this is an exhibition from the "Māksla XO" gallery collection. T.Krivenkova's paintings are exhibited together with some unattributed figurines. If one has seen Krivenkova's graphic art works, applied art decors and has some general idea about what it's all about then these works would 'fit' into the big picture quite ok. But if these were the first thing to encounter from T.Krivenkova's oeuvre then the impression might be not too impressive to say the least
☝☝
Thursday, April 4th, 2013
Grupas izstāde / Madonnas / MMS / 03.04.2013 - 18.05.2013
Nedz visas sievietes, nedz visas grūtnieces automātiski ir madonnas, tāpat kā ne visi bērni ir Jēzus un visas ģimenes - svētās. Tieksme pievilkt gleznas pie kādas vienas, deklaratīvas tēmas, nedaudz atsit Nacionālā mākslas muzeja vecišķo tieksmi, bet iespēja redzēt tik daudz ekselentu mākslas darbu izstādēm piemērotās telpās to atsver.
Not all women nor pregnant women are Madonnas by default, not all children are Jesus nor all families - holy ones. The approach to group different works around one declarative theme reminds the old fashioned mannerisms of National Art museum's crew, but the opportunity to see so many high-brow artworks together in a flattering exhibition space compensates it.
☝☝☝
Wednesday, April 3rd, 2013
Grupas izstāde / Īstenība, Labestība, Pacietība mākslā / LMS / 02.04.2013. - 14.04.2013
Varbūt šos darbus varētu ielikt kaut kādā kotekstā, kurā tas nostrādātu kā postmoderns kičs, vai arī ir iespējams iedomāties kādu ezotēriķu kopienu, kas atpazīst un pieņem kā savus šos estētiskos kodus, taču tas, ka šie darbi ir domāti nopietni un tiek prezentēti nopietni, un, ka konkrētajā formā cenšas liecināt par traģiskiem notikumiem, Eiropas un anglosakšu Rietumu mākslas pasaules kontekstā izskatās kā kluss vājprāts.
Kā arī izsaku nosodījumu LMS vadībai, kas tā vietā, lai strādātu ar LMS mantojumu vai popularizētu šī brīža biedru daiļradi, tērē laiku un vietu šim sviestam.
Maybe these works can be conceptualized in the context of postmodernism/kitsch. Maybe it is possible to imagine an esoterically-oriented fan group who really dig this kind of art. But the fact is that these works and their promoters are dead serious and in the context of European and Western art world their aesthetic/iconographic choices for the supposedly tragic subject-matter appears just lutanic.
Also critical remarks go out to the Latvian Artists union's heads who allow to waste space and time on this shit instead of promoting the LAU's legacy or the contemporary works of their current members.
0
Sunday, March 31st, 2013
Kristaps Zariņš / Slepenais muzejs / Māksla XO / 28.03.2013 - 23.04.2013
Ņemot vērā Kr.Zariņa nepatīkamo personu, kura nomāc vēlmi slavēt; kā arī to, ka šāda gleznieciskā stilistika viengabalaināk padodas veselai plejādei jauno un vidēji jauno mākslinieču - sieviešu, un to, ka pēc 20.gs. II puses feminisma gājiena gleznot plikas tantes vīrieškārtas autoram var būt bīstami (es labāk gribētu, lai Kr.Zariņš to nedarītu), taču ir jāatzīst, ka Kr. Zariņa "Sejas" Mūkusalas mākslas salonā, kā arī šī izstāde liecina, ka autors radošā attīstība ir apmetusi vienu kvalitatīvu spirāles loku augšup.
K.Zarins's nasty persona lessens the desire to praise him. Also there's a number of young and not so young female artists who paint in this manner way more consistent then Zarins does, as well as it's not that simple to paint naked ladies after the 20th century march of feminism (I would rather like him not doing it), but nevertheless K.Zarins' exhibition "Faces" in Mūkusala Art Salon and this particular one testify that the artist has evolved to the next level.
☝☝☝,5
Friday, March 29th, 2013
Pinnomānija. Glezniecība. Rūdolfs Pinnis / LMS galerija / 13.03.2013 - 31.03.2013.
Tas, ka Rūdolfs Pinnis ir padomju perioda glezniecības brīnums, šaubu nav. Tas, ka LMS galerijas telpas nav labas stājmākslu izstādēm, arī šaubīties neliek. Iekārtošanas triks ļoti labi apiet telpas diktētos noteikumus, bravo, bet tas, kopā ar visnotaļ īpatno gleznu atlasi tomēr nerada līdz galam viendabīgu un pārliecinošu mākslas pārdzīvojumu.
There's no doubt that Rudolfs Pinnis is a wonder of Soviet Latvian art. There's no doubt that Latvian artists union's gallery is a lousy place where to exhibit fine art, too, but the installation manner gets around the restrictions. Nevertheless the installation together with a rather weird selection of works doesn't do justice to the R.Pinnis' art.
Par to, ka Pinnis. Because it's R.Pinnis
☝☝☝☝
Thursday, March 28th, 2013
Andrus Lauringsons / Atbilde/Pārspēle / LMC Ofisa galerija / 15.03.2013. - 12.04.2013.
kuratore, curator: Šelda Puķīte
Ja nezina nevienu citu A.Lauringsona darbu, tad šī izstāde ir absolūti normāla, parasta laikmetīgās mākslas izstāde tāda, kāds ir mūsdienu mākslas izstāžu meinstrīms. Nedaudz tehnoloģiju, nedaudz uztveres psiholoģijas (fizioloģijas), efemers secinājums et voila!
If this is the first time you see A.Lauringson's works then it's ok to perceive it as normal, avarage contemporary art exhibition, just in line with other mainstream contemporary art exhibitions. A bit of technologies, a bit of psychology (physiology) of perception, ephemeral conclusions et voila!
☝☝☝
Tuesday, March 26th, 2013
Dienas balva fotogrāfijā 2012 | 100 Labākās bildes / Rīgas Mākslas telpa / 19.01. 2013.- 31.03.2013
kurators/curator: Ilmārs Znotiņš
Pieņemot, ka, lai baudītu mākslu, ir nepieciešama distance un konteksts, visas šīs raibās kopizstādes - īpaši fotogrāfiju - ir drausmīgas, jo darbu kopums kļūst par "balto troksni", no kura viens vai otrs atsevišķs darbs tiek pamanīts ļoti haotisku iemeslu dēļ. Būtu izstādījuši labāk 100 autoru albumus, ko piesēst un izšķirstīt.
Distance and context are needed in order to appreciate art fully. All these groups shows which are crammed with one-piece-per-author works are failures by default, because the totality of works becomes sort of a 'white noise' out of which random works draws spectator's attention due to very arbitrary reasons. The organizers should have exhibited 100 photo albums instead..
☝☝
Monday, March 25th, 2013
Wilnis 2x. Vilnis Zābers (1963-1994) / Rīgas Mākslas telpa / 24.01.2013. - 31.03.2013.
Kuratoru pienesums, teksti un iekārtojums – viss pakūp, tverot V.Zābera “pirmavotus” un laika elpu, kura joprojām stipra kā Orbit Winterfresh. Pārējais pagaidīs.
The curatorial contribution, texts and selection – all evaporates, grasping at V.Zābers' “primary sources” and the breath of his times, which stays as strong as Orbit Winterfresh. The rest can wait.
☝☝☝☝
Wilnis 2x. Vilnis Zābers (1963-1994) / Rīgas Mākslas telpa / 24.01.2013. - 31.03.2013.
kuratores / curators: Inga Šteimane, Ingrīda Zābere.
Izstādes idejiskais satvars un iekārtojums dara pāri Viļņa Zābera mākslai, kurā ekstātiski saplūst Boisisks jutekliskums ar 1990. gadu postpadomju/mežonīgā kapitālisma brutālismu. Interesanti būtu paurķēties, kāpēc VZ ir tik ļoti fiksēts uz seksu; "Sieviešu mākslas" analīzē bieži lietotā psihoanalītiskā metode ļautu iegūt kādu cilvēcīgāku kopsaucēju par šobrīd esošo vaislīgā mačo mītu..
Exhibition's concept and exposition design doesn't do justice to Vilnis Zābers' art, in which Beuysian sensuality merges with brutality of Post-soviet/wild capitalist 1990s.
It would be interesting to use psychoanalysis to get clear why the author is so fixated on sex and thus maybe get more human-like picture of him and his art as opposed to the now-present myth of the 'fecund macho'
autors būtu pelnījis 4, bet ekspozīcija gremdē
Artist deserves all 4, but the exposition lessens the merit
☝☝☝
Sunday, March 24th, 2013
Ingmārs Usas / Pēdējās debesis / Brīvības iela 33 / 12.03.2013 - 25.03.2013.
Jaunie darbi (četri audekli un grafikas darbs) – patīkama ironija par dažādām debesīm, kas šeit nav nekas cits kā spogulis masturbējošiem golferiem – Narcisiem. Lielāko daļu izstādes veido drīzāk haotiska un neviendabīga mini-retrospektīva, tomēr arī šeit ir pietiekoši daudz darbu, kuru dēļ gribētos, lai izstāde izskanētu skaļāk.
The new works (four paintings and a print) offer a welcome irony on various heavens that are little more than a mirror for masturbating golfers – Narcissi. Most of the exhibition is a rather haphazard and uneven mini-retrospective, which, nonetheless, contains enough works, for the sake of which, one would hope, this exhibition attracts wider attention.
☝☝☝☝
Ingmārs Usas / Pēdējās debesis / Brīvības iela 33 / 12.03.2013 - 25.03.2013.
Nevis Latvijas mākslas vide ir šaura, bet gan perspektīve, kurā tā tiek skatīta, jo aiz uzmanības borta paliek tādi "Putrāma tipa" mākslinieki kā I.Usas, kura ironiskajiem un izteiktā autorstilā gleznotajiem "maģiskā reālisma" darbiem nav ne pienācīga konteksta, nedz augsnes, nedz arī - diemžēl - atzinības.
It's the perspective that is narrow, not the whole artworld of Latvia. Unfortunately this perspective leaves Putrāms-type artists like I.Usas out of the big picture; I.Usas ironic "magic realism" paintings deserves more recognition
Būtu vairāk un radikālāk, liktu četrus, bet līdz tam:
If there were more paintings or they were more radical, I would have given 4, but until then:
☝☝☝
Monday, March 18th, 2013
Valts Kleins / Mēs gribam - Mēs vēlamies / Latvijas Fotogrāfijas muzejs / 07.03.2013. - 31.03.2013.
sociālais reālisms jeb fotogrāfija kā sociālo apstākļu reportāža ir diskutabla lieta. Īpaši gadījumos, kad, laikam ejot, par apstākļiem liecina tikai rakstīts (banāls) vārds, bet attēli ir kļuvuši vienkārši par skaistiem portretiem, kuros aplūkot dažādos cilvēku fenotipus. Varbūt sociāli vērtīgāk būtu bijis nevis fotografēt, bet adoptēt tos bērnus..
Social realism or the photography depicting social circumstances is a complicated topic, especially if only a written (banal) word testify to those circumstances after some time passes, whereas the photos themselves have become classic portraits showing different phenotypes. Maybe socially more useful would have been to take adopt those children instead of photographing them..
☝☝☝
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}