kurators/curator: Ilmārs Znotiņš

Pieņemot, ka, lai baudītu mākslu, ir nepieciešama distance un konteksts, visas šīs raibās kopizstādes - īpaši fotogrāfiju - ir drausmīgas, jo darbu kopums kļūst par "balto troksni", no kura viens vai otrs atsevišķs darbs tiek pamanīts ļoti haotisku iemeslu dēļ. Būtu izstādījuši labāk 100 autoru albumus, ko piesēst un izšķirstīt.

Distance and context are needed in order to appreciate art fully. All these groups shows which are crammed with one-piece-per-author works are failures by default, because the totality of works becomes sort of a 'white noise' out of which random works draws spectator's attention due to very arbitrary reasons. The organizers should have exhibited 100 photo albums instead..

☝☝

kuratores / curators: Inga Šteimane, Ingrīda Zābere.

Izstādes idejiskais satvars un iekārtojums dara pāri Viļņa Zābera mākslai, kurā ekstātiski saplūst Boisisks jutekliskums ar 1990. gadu postpadomju/mežonīgā kapitālisma brutālismu. Interesanti būtu paurķēties, kāpēc VZ ir tik ļoti fiksēts uz seksu; "Sieviešu mākslas" analīzē bieži lietotā psihoanalītiskā metode ļautu iegūt kādu cilvēcīgāku kopsaucēju par šobrīd esošo vaislīgā mačo mītu..

Exhibition's concept and exposition design doesn't do justice to Vilnis Zābers' art, in which Beuysian sensuality merges with brutality of Post-soviet/wild capitalist 1990s.
It would be interesting to use psychoanalysis to get clear why the author is so fixated on sex and thus maybe get more human-like picture of him and his art as opposed to the now-present myth of the 'fecund macho'

autors būtu pelnījis 4, bet ekspozīcija gremdē
Artist deserves all 4, but the exposition lessens the merit

☝☝☝