| 8:33p |
Māris Maskalāns, Laila Pakalniņa / Nagļi LV–4631 / DMDM / 27.04. - 26.05.2013
Maskalāna fotogrāfijās ir gan V.Kleina asums, gan I.Rukas cilvēcība, tomēr dvako pēc kārtējās etnogrāfiskās sērijas ar ierāmētajiem “īpatņiem”. Autora attēlu parakstos vairākreiz atkārtojas naratīvs par nofotogrāfētā nevēlēšanos fotogrāfēties un “medusmaizi” fotogrāfam, kad viņi tomēr piekrīt – un neizbēgamas asociācijas ar koloniālismu un “Cita” piesavināšanos. Tikmēr Lailas Pakalniņas filmā vairāk nekā 50 minūtes ļoti estētiski “nekas nenotiek” – un ir grūti neskatīties tālāk.
Maskalāns’ photos have both the sharpness of V.Kleins and the human touch of I.Ruka, and still there’s the stench of yet another “ethnographic” photo series with framed specimens. The image captions retell several instances of the subjects refusing to be photographed, and the author’s “cream pie” when they finally do – as though it were a story of conquest and colonisation. Meanwhile, in the film by Laila Pakalniņa “nothing happens” exquisitely for more than 50 minutes – and it is difficult to take one’s eyes off the screen.
☝☝☝☝ |