 | Aug. 28th, 2007 @ 06:41 pm  |
|---|
Otrs gadījums bija šodien pēcpusdienā, kad mēģināju nokļūt līdz Patversmei. Man bija sarunāts – ar teikumu „nu tad satiekamies tai pašā laikā, tikai pie patversmes stūra” – ka es gaidīšu ārpusē un man iznāks pretī atvērt vārtus. Notika tā, ka es attapos pulksten 17.15 – bet pēc mehāniskās ciparnīcas laika – un sapratu, ka sarunātais tikšanās laiks ir 18.30, bet pārņēma viegla, mazliet eiforiska panika par to, ka nepaspēšu, jo nespēju aprēķināt attālumu, un es patiešām nevēlējos nokavēt. Es tobrīd atrados Jaunceltnē 1, bet tīri intuitīvi sapratu, ka Patversme ir apmēram stundas gājiena attālumā – tātad ceturtdaļstunda ar platformu, taču tā pēc pāris piestātnēm nogriezās pa kreisi. Mēģinot paturēt prātā maršrutu, es nobraucu vēl divas piestātnes – ja nu gadījumā tā tomēr pagriežas atpakaļ uz iesāktā ceļa, bet nē - nācās izkāpt. Bija mazliet vēss, taču no dažiem objektiem nāca siltums. Pieņemot šķērsām nobraukto posmu par hipotenūzu, es devos tur, kur vajadzēja būt taisnajam Patversmes pagrieziena leņķim. Sev par lielu pārsteigumu, ievēroju izkārtni ar pulksteni, kas rādīja 18.45. Šai mirklī man radās pirmās šaubas par pareiza laika izjūtu, precīzāk, man likās, ka kaut kas nav kartībā ar īsāko rādītāju, jo tas atradās precīzi uz 18.00, lai arī minūšu rādītājam to bija vajadzējis ievilkt jau 19.00 tuvumā, turklāt platforma goda vārds bija nobraukusi labākā gadījumā 8 kvartālus, lai arī ieslīpi, bet tomēr tas nebija tik ilgi. Vēlreiz paskatījos pulkstenī, tad samiedzu acis pret sauli – visur bija viens un tas pats: aplis, sadalīts sektoros, bez cipariem uz ārmalas, un es atskārtu, ka laiks tiek mērīts grādos. Un laikam ir kāds sakars ar siltumu un gaismu, tikai jautājums bija – cikos? - nogājusi vēl pāris kvartālus Patversmes virzienā noformulēju – cik grādos? kādā temperatūrā man bija jāierodas uz norunātā stūra? Varēju vadīties tikai pēc sajūtas, un mazliet izmisīgi, bet tomēr pašpaļāvīgi devos pāri skvēram pa iedomāto kateti, palaikam uzmezdama acis vaļņiem ar cerību ieraudzīt vēl kādu laikrādi vai citu norādi, bet saule joprojām bija apmēram turpat un varbūt tikai par grādu vēsāka. Mēģināju domāt grādos: seši vakarā tad ir 180º, bet pus septiņi ir 0º. Vai tiešām runa varēja būt par siltumu - 180º pēc Celsija? Tā nevarēja būt taisnība.. pēc Vašingtona varbūt? Nespēju nekādi atsaukt atmiņā nodaļu par temperatūrām, atcerējos tikai layoutu, un tas nešķita liecinām par kādām briesmām. Un galu galā pat ja es ieradīšos jau uz 0º, viņiem vajadzētu to saprast un piedot. Kabeļu tornī pamanīju pusi no elektroniskās ciparnīcas - 55. Nosaucu to sev par minūtēm – līdz ar to sanāktu, ka tie ir 17.55 un es esmu laikā. Un man ir vēl kāds brīdis, ko pastāvēt un pagrozīties pie vārtiem. Jutu, kā pamazām kļūst vēsāks, bet ne pavisam auksts, drīzāk patīkams. Un tad, kad jau kļuva drēgns, vārti pavērās un man ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) magnetisms laipni teica, vienlaicīgi ar uzaicinājumu ienākt: „mēs šeit vēdinām cikliski”. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}