|
|
Thursday, September 8th, 2005
|
6:05a
Tu laikam vienīgais spēj piezvanīt man pulkstens piecos un laimīgi teikt `Labrīt,Saulīt!`
Un tad man sanāk smiekli,jo es zinu,ka ir jāceļas nevis Tev,bet man.
Un Tu esi piecēlies jau tad,lai mani piemodinātu.
Tu man liec smaidīt.
Katru rītu,vakaru un dienu.
Un pat vārdos nevaru izteikt,cik ļoti,es Tevi...
:)
(comment on this)
|
7:33p
Es tevi ieraudzīju un man trīcēja kājas. Pirmo reizi manā mūžā ar mani notika kaut kas tāds. Bet man nebija ko teikt. Galvā biju iedomājusies, ka nespēši mani apklusināt, bet kad satikāmies, es nezināju, kur likties.
(comment on this)
|
|
|
|