|
|
Wednesday, September 7th, 2005
|
1:28a
Es Tevi vainoju visā...jo vieglāk vainot ir Tevi.Jo kādam ir jābūt vainīgam.
Kaut gan mēs taču bijām divi.Kaut gan es varēju kaut ko teikt...bet es nepateicu neko.Bijām tikai Tu un es.Es nedomāju ne par ko,visi vārdi bija pazududuši,es nespēju neko peteikt...
Tā arī bija pēdējā reize,kad redzējāmies.Un varbūt,ja es būtu pateikusi,tagad viss būtu savādāk...bet es nepateicu.Un Tu arī nepateici.
...un tagad,tagad mēs vairs nerunājam nemaz.Netiekamies,laikam arī...netiksimies.Un Tu arī vairs neko nesaki...es arī.Jo man bail.
Un vienīgais,ko es pa šo aliku esmu sapratusi ir,ka ja es vēl domāšu par Tevi...par mums,tas tikai vēl vairāk un vairāk nogalinās mani.Man laikam ir jāatsakas no Tevis.No visām cerībām,domām,visa,kas saistīts ar Tevi.Pagaidām.Jo es vēlos izdzīvot...
(comment on this)
|
|
|
|