|
|
Tuesday, December 28th, 2004
|
12:18a
Ir tā,ka laiks sagriezās virpulī.un zini?man trūkst.es pat nezinu.man vaidzēja būt laimīgai,bet es?es ja godīgi nēesmu.es gribēju,bet neesmu.vaina ir manī.es zinu.es zinu,ka varbūt tev vaidzēja šo to apdomāt,bet zinu,ka nejau tāpēc visu vaidzēja salauzt.varbūt spītība,bet es negribu.es negribu neko citu.es pat nezinu vai vispār tevi kas interesē.tev manis netrūkst vai ne?es vienmēr tev visu no sirds teicu un nekad nemeloju.un ja arī kādreiz tev ko izdarīju.piedod.bet nepamet uz visiem laikiem.man trūkst.tu pat nezini kā un cik ļoti,bet vai tevi tas interesēs?es nezinu.es pat vairs nezinu,kas noticis tavā galvā.es gribētu tev piezvanīt un pateikt lai atnāc.un izstāstīt tev it visu.un teikt tev to,ka ar visām tavām problēmām kopā mums tikt galā būs vieglāk.es tev varētu palīdzēt dzīvot.es gribētu lai tu atnāc.gribētu tevi pacienāt ar konfektēm.pasēdēt tev blakus un paskatīties tev acīs.un tad,kad tu jau būtu aizmidzis.es tevi noskūpstītu.un tad tu gulētu.un es vērotu.vai! un zini?kāds ir teicis ka nekas nebeidzas slikti,jo tad tas nemaz nav baidzies,jo viss vienmēr beidzas labi.zini?man trūkst!pamosties rītā un redzēt enģeli,kas nolicis galvu man blakus uz spilvena.un aizvērtām acīm,kas sevī ietver manu pasauli,sapņo.un es vēroju ar asarām acīs un vēroju.un varu vērot un ķiķināt vienatnē.kā viņš guļ.ar asarām acīs vēroju.tas ir visskaistākais kas vien var būt.un kad viņš maigi saka `labrīt`.es saprotu,ka mīlu viņu vairāk par pasauli.
(comment on this)
|
|
|
|