Tirdziņš.
Man ir vairāki mājās, bet gribas vēl un vēl :)
Sukulentās eiforbijas piemērotas telpām ar sausu gaisu. Visu veidu eiforbiju piensula ir indīga. Kokveida eiforbiju, kuras zariaug uz augšu kā sevčturi, ar aplapojumu malās, iesaku audzēt vietās ar lielu gaismas daudzumu un patiesi augstiem griestiem, jo augs izaug vairāk kā augsts :)
Novietojums.
Visu gadu gaišā, saulainā un siltā vietā, vasarā arī ārā. Pavasarī jāsargā no tiešiem saules stariem.
Kopšana.
Mēreni jālaista. No pavasara līdz rudenim regulāri jādod kaktusu mēslojums. Ik pa diviem gadiem jāpārstāda kaktusu zemē ar nelielu māla piedevu. Apgriezt var jebkurā laikā. Pēc apgriešanas jāuzmanās, lai piensula nenokļūtu uz gļotādas vai vēl trakāk - uz bērnu pirksteļiem, kuriem patīk visu ko pārbaudīt.
Pavairošana.
Ar galotņu spraudeņiem, kuriem jāļauj vienu dienu apžūt. Piensulas izplūšanu jāaptur, iemērcot siltā ūdenī. Tad sprauž uzreiz podā ar augsni (kūdras un grants maisījums, vai sukulentiem piemērotā augsnē, kas veikalos nopērkama). Apsakņojas 2-3 nedēļās.
Slimības.
Lapbire, ja ziemā pārāk daudz vai pārāk maz ūdens, arī, ja pārāk vēss. Reti, bet var būt arī stumbra puve, ja pārlieks mitrums un gaismas trūkums.
Mūžzaļš vīteņaugs ar lielām tumšzaļām trīsdaļīgām līdz septiņdaļīgām lapām un spirāliskām stīgām. Cietējpuķes nosaukums radies tāpēc, ka ;ipatnējie ziedi it kā simbolizē Kristus ciešanas: zieda vainags nozīmē ērkšķu kroni, piecas putekšnīcas - brūces un trīs dīksnas - naglas.
Novietojums.
Ļoti gaišā vietā, vasarā arī ārā. Necieš caurvēju. Vislabāk aug telpās, kur logi vērsti uz dienvidiem, dienvidrietumiem. Ziemā 6-8C temperatūrā gaišā, labi vēdināmā telpā.
Kopšana.
Sākot uzziedināšanu, jānovieto siltā un maksimāli gaišā vietā. Lai krāšņi ziedētu, vajag daudz ūdens un barības vielu. Apgriezt var arī veģetācijas periodā - būs vairāk dzinumu un ziedu. Vajadzīgs režģis kāpelēšanai. Ziedi veidojas tikai uz jaunajām vasām, tāpēc vecos dzinumus apgriež. Pirms ziemošanas garie dzinumi jāapgriež, atstājot vienīgi 50cm. Jaunaugi jāpārstāda katru gadu, vecākie tikai, kad vajadzīgs. Vasarā bagātīgi jālaista un jārasina, lai augs neiekalstu, jo tad var nobirt ziedpumpuri.
Pavairošana.
Ar galotņu spraudeņiem, augsnes temperatūra 25C, vai ar vecāku augu sakņu dzinumiem. No sēklām audzētie eksemplāri mēdz ziedēt vēlu un skopi.
Slimības.
Tīlkērces, tripši; sakņu un kātu puve, ja augsne mitra un auksta.
Novietojums.
Gaišā vietā vai pusēnā, mitrā gaisā; ziemā temperatūra 12C.
Kopšana.
Jālaista ar mīkstu ūdeni, ziemā mazāk, tikai tik, lai nenobirtu lapas. Augšanas periodā ik pa 14 dienām jāmēslo.
Pavairošana.
Pavairo ar sēklām vai galotņu spraudeņiem, augsnes temperatūra 30C.
Zemesriekstiem piemīt īpatnība, kādas nav nevienam citam augam pasaulē: rieksti veidojas zemē.
Varat uz palodzes izmēģināt: sveigus, nesavainotus riekstus (bez apvalka) iespraudiet mitrā zemes un smilšu maisījumā un nolieciet siltā vietā (20C). Pēc trim mēnešiem sāksies ziedēšana. Ziedi nolieksies līdz zemei, ieaugs tajā, uz tur veidosies auglis.
P.S. Neesmu pati mēģinājusi, bet tuvākajās dienās domāju uzsāk šo procesu... intereses pēc ;)
Dažas Aloju sugas var izmantot ādas kopšanai, jo lapu sula labi iedarbojas uz ādu.
Novietojums
Vasarā vislabāk tām patīk atrasties ārā, saulē, bet jāsargā no lietus. Ziemā ieteicamas gaišas un vēsas telpas, 5-10C.
Kopšana
Jālaista mēreni, ziemā gandrīz nemaz. Jāizvairās no mitruma uzkrāšanās! Ūdens nedrīkst iekļūt rozetēs. Jāmēslo tikai vasarā, reizi mēnesī ar vāju kaktusiem domātu mēslojumu. Ja vajag, pavasarī jāpārstāda.
Pavairošana
Jānogriež un jāiestāda sānatvases. Pirms to iestādīšanas zemē griezuma vietām labi jānožūst. Arī ar dalīšanu.
Kaitēkļi, slimības
Sakņu utis un pūkainās bruņutis; ja uzkrājas mitrums, sakne pūst.
( ... tālāk ... )