man atkal tas atgādina vienu aņuku:

Bērni dodas ekskursijā uz būvplaci. Skolotāja saka, lai visi uzvelk ķiveres:
- Vienreiz mēs jau bijām ekskursijā uz būvplaci. Blakus stāvēja puisītis un meitenīte. Meitenītei bija ķivere, bet puisītim - nē. Negaidīti no augšas krita 2 ķieģeli. Viens trāpīja puisītim, otrs - meitenītei. Puisītis bija uz vietas beigts, bet meitenīte tikai pasmējās un aizskrēja.
Uz ko kāds skolēns atbild:
- Jā, jā, zinam mēs to meitenīte - vēl joprojām savā ķiverē tikai skrien un smejās.

(Reply to this) (Parent)