Komūnas apmazgāšanas nolūkos pastāstīšu jums, nelietīgie patērētāji, savu skumjo stāstu:
bija 2012. gada vasaras sākums, un es strādāju pie sava diplomdarba teorētiskās daļas pabeigšanas un vispārējas galu savilkšanas - vienā no pēdējām dienām pirms dedlaina [nu bet protams], tāpēc bija vienkārši jādara, kamēr sanāk. Darbs ievilkās līdz nākamās dienas rītausmai, taču ne bez panākumiem - līdz ar saullēktu pieliku pēdējo punktu, nospiedu Ctrl+S, svētlaimīgi izstaipījos, pasludināju diplomdarbu par pabeigtu un riktējos uz godam nopelnīto miedziņu, taču tad notika tas:
Sākumā man šķita, ka nekā tāda tur nav, paskanēs stulba dziesma galvā un miers, vai nu mazums kas var miega trūkuma nomocītā galvā rasties, taču pēc ~3 mēnešiem plate ar retiem izņēmumiem joprojām bija iesprūdusi - tā ne tikai skanēja uz riņķi vien, es to dungoju, svilpoju un pat dziedāju, uzjautrinot apkārtējos un novedot sevi pašu teju vai līdz baltajām pelītēm. Šobrīd situācija tiek kontrolēta, taču atliek man iepriekšminēto dziesmu izdzirdēt vai par to iedomāties, un gatavs - skanēs galvā visu atlikušo dienu, vai pat vairāk.
Un protams, varat trīsreiz minēt, kas man tagad skan galvā.