|
[15 Feb 2005|03:17pm] |
Es nespēju paiet garām. Viņa smaidīja un acis bija prieka pilnas... Pie rozā auss tai rotājās zila puķīte un vaigos sārtumiņi... pati jau ar viņa rozā krāsā.... Jā, tāda ir mana jaunā mīļmantiņa - gotiņa, kuras uzdevumā ir būt vienmēr tik mulstoši smaidīgai pie mana darba datora...
Un man prieks, jo vienmēr paskatoties uz viņu... gribas mīļi pasmaidīt :)
|
|
|
[15 Feb 2005|11:28pm] |
|
Prieks ir nomazgāties vannā, kur izšķīdusi smaržīga burbuļbuma...
|
|