science

Leģendas vēsta, ka Alfrēda Nobela sieva aizbēgusi ar matemātiķi, tāpēc viņš nav vēlējies izveidot Nobela prēmiju matemātikā. Tomēr šogad balvu ekonomikā saņēmuši divi spēļu teoristi(teorētiķi?) - matemātikai tuvu stāvošas personas. Par godu šim necilajam notikumam, palasīju un mazliet padalīšos viena laureāta - žīda Roberta Aumana ieguldījumā zinātnē.

Konkrēti, tas ir 1976. gadā uzrakstīts raksts "Saprasties, lai nebūtu vienisprātis" ("Agreeing to disagree"). Aumans rakstā pierādīja pārsteidzošu apgalvojumu, kas stipri aptuveni skan šādi: pie zināmiem nosacījumiem cilvēkiem nav iespējams nesaprasties. Ja divi cilvēki, kas zin viens otra uzskatus, zin to, ka abi zin viens otra uzskatus, zin to, ka abi zin, ka abi zin viens otra uzskatus utt., tad, racionāli, spriežot viņiem jānonāk pie vienota viedokļa!

Piemēram, Pēterītis un Anniņa tirgojas ar akcijām. Katram no viņiem ir savs priekštats par akciju vērtību. Bet, ja Pēterītis piedāvā Anniņai nopirkt akcijas, tad, pat nezinot to vērtību, Anniņa var izdomāt, ka tomēr akcijas nav tik vērtīgas. Ja Anniņa piekrīt nopirkt, tad savukārt Pēterītis no tā var izsecināt, ka Anniņas acīs tām tomēr ir zināma vērtība. Pietiekoši ilgi atkārtojot, abi nonāk pie vienādas izpratnes par akciju vērtību, un, galu galā, atkrīt nepieciešamība tirgoties vispār!

Tas viss gan ir pie dažiem nosacījumiem, piemēram: 1) pie vienādas informācijas abi pieņem vienādus lēmumus 2) abi cenšas palielināt savu peļņu 3) abiem ir vienāda nepieciešamība pēc naudas.

Šis raksts, protams, izraisa virkni "filosofisku" jautājumu, nu kaut vai to, kāpēc tad "reālajā dzīvē" nekādu vienotību mēs nenovērojam. Daļa no tiem aplūkoti šajā ļoti viegli uztverajamā (priekš tējkannām domātajā) publikācijā.