sapņojam

dreemmen:

    Viss sākās ar to, ka sapratu, ka esmu sapnī....
Es biju tādā kā ekskursijā. Skatījos kā aborigēnu airētāji izpilda visādus trikus ar saviem īpašajiem airiem un kanoe, peldot pa lielu straumi. Nolēmu pamēģināt - as taču ir mans sapnis! Vai tad netikšu galā? Tā nu sanāca, ka straume bija pārāk spēcīga, neskatoties uz maniem pūliņiem izpeldēt. Es tiku parauts zem ūdens straumei līdzi. (Es varēju paelpot zem ūdens) Kaut kā es tur satiku 2 meičas (Nimfas?) un vēl vienu slīkstošu peldētāju (Vienaudzi). Meičas sauca Kenija un Dženija. (Īstenībā man sapņos cilvēkiem vārdu nav) Slīkstošais čalis bija, teiksim, Maiks. Nimfas piedāvāja mūs paņemt mūs līdzi viņām, bet mums būs vajadzīga izturība, drosme un vīrišķība. Joprojām apzinādamies  sevi, biju ļoti priecīgs, jo pēdējās sapņa minūtes pavadīšu palīdzot 2 burvīgām meičām. Upe mūs izmeta kkādā krastā, tālāk mēs gājām kājām. Kenija pastāstīja, ka viņas kalpo kkādam "zemes Kungam" (Zemes elementam). Viņam piederot dārzi, kuros viņš audzē kultūraugus (Tumšsarkanas bietes ar zaļiem lakstiem) un maina tos pret bronzu no kuras izkaļ monētas (kāpēc uzreiz par naudu nepārdod?).
    Diemžēl es slikti atceros apkārti (Tāpat kā dažus momentus no sapņa), bet tā bija apmēram tāda: zaļš pusapļa veidojums, kas horizontāli stiepjas debesīs, apkārt laukums ar dzīvžogu un citiem zemes dekoriem, iekšā pusaplī kkāda būda.Vienā pusē atradās mežs un pļavas, priekšā dārzi, otrā pusē Kunga (Man tā ir ērtāk viņu saukt) dārzs un vēl kāds dārzs, tālāk daudzstāvu ēkas, kas atradās iekšā klintī. Starp klinti un dārziem bija zemes pikucis, kas veidoja terasi un kkādus zemes dekora elementus. Ēkās dzīvoja citi dabas elementi. Pie klints veda lauku ceļš, kas turpinājās klints iedobē, kas atgādināja tuneļa sākumu.
    Pa ceļu pie mums atnāca pats Kungs - vecs vīrs ar pelēkzilu apmetni, garu cilindru uz galvas un okulāru vienā acī. Viņš pastāstīja, ka zemi nomā pie kkāda barga tantuka, kura var sadusmoties uz atņemt viņiem zemi, ja kko izdarīsim nepareizi. (Kā tad! Zemes elements īrē zemi!) Viņš izdzīšot mani un Maiku, ja nespēsim tikt galā ar viņa uzdevumiem. Man viņš ļoti izbesija. Kādā sakarā viņam vajag ūdens nimfas? Es gribēju vnk. piekaut, bet Dženija un Kenija lūdza darīt visu, ko viņš saka. ''Okei, pameiģināšu,'' es nodomāju.
   Kungs bija nopelnījis pāris (Īstenībā tikai vienu) bronzas monētas un aizsūtīja mani un manu maiku (Lol) nopirkt kkādu gludekli un vērpjamo ratiņu (dāvanas nimfām?) kuri sākās ar muni un mami. Mēs aizgājām pa ceļu un nonācām klintī. Es gribēju ātrāk nopirkt šos sūdus un atgriezties pie meičām, bet viss izrādijās ne tik viegli. (Tur nācās pamaldīties pa kāpnēm un ejām) beidzot atradis veikalu, kas izrādījās uguns elementa mājoklis, kas atgādināja elli (Velniņu un uguns dēļ). Uz turieni veda kāpnes, kas diemžēl bija kājām gaisā un eja atradās ļoti augstu. Es atrados priekštelpā, kurā bija logi uz terasi un kurā atradās visādas lietas kastēs. Tur bija arī preču katalogs. Atradu abas lietas: Mamigludekis - 17.59 Ls; Munivērpējratiņš - 20. 39 Ls. OMG! Un kungs bija man iedevis tikai  2 santīmus! Šajā brīdī arī Maiks pazuda kkur. (Es biju priecīgs par to) Bet šis taču ir MANS sapnis! Nolēmu izmantot alķīmiju. (Nejau eksperimentēšanu ar vielām) Sweet! Šo spēju iemācījos skatoties "Fullmetal Alchemist" un tā bija daudz vienkāršāka salīdzinot ar maģiju. Uz sienas iesāku skrāpēt trīsstūrīti aplī, kad parādījās random skolnieki no manas skolas, kas mani grūstīja un visādi citādi traucēja. (Kunga pakalpiņi) Izgrebis zīmi uzliku uz tās plaukstas un sāku slāpēt uguni "ellē". (Gribēju piespiest ar varu atdot preces) Liesmas bija noplakušas uz velniņi kkur aizskrēja, tomēr uz mani nevien neatnāca pabļaut. "Laikam nesaprot, ka liesmas es nodzēsu", es nodomāju un nolēmu iesaistīt ledu - izveidot ledus skulptūru pie ieejas un radīt iespaidu, ka pārvaldu ledus elementu. Grebdams ledus izveidošanas simbolu, pārārdījās Kung zēna izskatā (Arī no manas skolas) un sākam man gejiski uzmākties Com'on! Tas nu bija par traku! Šitā pūlēties kkāda debīla vergtura dēļ? Ka maucu šim, tā tas izlidoja uz terases cauri sienai. Ņēmu atkal talkā alķīmiju (Best skill ever!) un atdalīju viņu no zemes, izšķīdināju putrā ar skābi un pārvērtu to par sālsūdeni ar sārmu. (Ķīmija paliek ķīmija) Ūdens iztvaikoja, un palika sāls, kā melni mazi akmentiņi. To visu darīju, bet izveidošanas apļiem, jo tā bija ātrāk. (Tomēr plaukstas sasitu gan)
   Diemžēl mans bijušais Kungs bija paspējis iesakņoties zemē un viņam izkūstot viss sāka brukt un jukt! Tālāk devos pie meičām. Viņas bija dusmīgas uz mani un ļoti bēdīgas (Sievietes...), jo tagad viņām būs jādodas projām. "Bet kāpēc! Es izturēju visus pārbaudījumus! (Izturība - labirints klintī un Kunga pakalpiņi; Drosme - elles briesmas; Vīrišķība - pediņš, kas man uzmācas?)"
   Tālāk seko neloģiskākā daļa...
   Skats pāriet kosmosā. Pēkšņi es zinu, ka es esmu ''Metāla Planētas'' iedzīvotājs (Tas nenozīmē, ka esmu metālists), kurš bija devies ekskursijā uz citas planētas un izglābis numfas, kurām tagad nebij mājvietas. Es vedu viņas kosmosa kuģī (Cool! Savs kuģis) uz savu planētu. "Es biju parādā pakalpojumu" stāstītāja balss teica (Samērā forši). droši vien es viņas vedu uz savu planētu lai tur atrastu mājvietu viņām. Bet uz ''Metāla Planētas''? Dokā viss kļuva skaidrāks - planēta bija daļēji applūdusi. Tomēr vēl es šaubījos, ka viņām te patiks.
  Dokus apsargāja jauniņš ūdens elements, kas, ieraudzījis nimfas, sabijās (Pārmīza jēgu) un raidīja lādiņu. Es kko nobļāvos (laikam: "Donij, nē!") un novirzīju lādiņu. Kenijai palika slikti un viņa izklepoja garu lapiņu ar buramvārdiem. (tad redzkāpēc viņas bija tā pieķērušās Kungam!) Stipras emocijas (Šajā gadījumā bailes) varēja lauzt burvestību.
  Tālā sapnis aprāvās un es pamodos, bet droši vien Dženija arī tiktu vaļā no burvestības un uz ''Metāla Planētas'' nemaz nebūtu tik slikti dzīvot.

P.S. Njā, sapņojot sapnis bija īsāks, bet ceru, ka tas kompensēs šīs grupas mazo aktivitāti! Šis bija viens no maniem foršākajiem piedzīvojumu sapņiem un tas vēl bija pēc pusastralā sapņa. Laikam tāpēc tik foršs sanāca. Protams, vārds vārdā atstāstīt sapni es nevaru, tāpēc to saliedēju vienotā stāstā...