sapņojam


22. Aprīlis 2007

(bez virsraksta) @ 11:47

Comments

 
From:[info]likvidet
Date: 22. Aprīlis 2007 - 14:36
(Link)
oi, es gan lielu naidu esmu jutusi, dusmas tik smagas līdz sabrūk nervi, tiešām savu sapņa acu priekšā sajukusi prātā. prieku toties mazāk, bet laimi vairāk. es domāju, emociju spektrs sapņos ir ļoti plašs, atkarīgs no katra indivīda stāvokļa.
[User Picture Icon]
From:[info]tumsone
Date: 22. Aprīlis 2007 - 14:41
(Link)
hmm... skaidrs. Tātad tā ir tik tāda manu sapņu īpatnība. Nu jā... Murgoju jau es arī labi ja reizi pusgadā (man liekas tik bieži nav).
Pladies par atbildi. :)
From:[info]shrinaut
Date: 22. Aprīlis 2007 - 15:31
(Link)
o jaaa. izlasiiju, atcereejos choino sapniiti kuraa sajuku praataa. neaprakstaami nejauka sajuuta, bet pilniigi skaidra sapratne - jumtins dodas ku-kuuu
From:[info]shrinaut
Date: 22. Aprīlis 2007 - 15:33
(Link)
mmm ne. vispaar bija taa, ka sadeg visi nervi un kaa atsperes saspraagst - no rokaam liidz pashai augshai. un augshaa peedeja briidii arii bija tas ku kuuu
From:[info]likvidet
Date: 22. Aprīlis 2007 - 16:25
(Link)
tiešām tā ir, tie laikam ir vieni no neaprakstāmajiem sapņiem, tomēr labāk sapnī, nevis ārpus tā. es tikai nodomāju, cik ātri un viegli viena sapņa laikā tiek izklāstīts tāds scenārijs. no normāla stāvokļa līdz pilnīgam sabrukumam. kaut kāda kairinājuma dēļ, un pēc tam jau attīstās ķēdīte tālāk, līdz jebkas jau var aizpūst jumtu.