sapņojam

nu jā, es arī par to esmu domājusi - a ja tu visu savos sapņos izkontrolē, tad kur paliek tie zemapziņas sārņi un kur viņiem izpausties?
bet labums ir - piemēram, ja ir tādi uzmācīgi sapņi, kuri piemeklē atkal un atkal un liek no rīta riebīgi justies, tad ir forši viņus pārķert un izsvītrot ārā. man bija tādi sapņi ar vienu scenāriju un es izdarīju tā, ka viņi vairs man nerādās, kā "klikt" un izslēgti. tas gan nebija ar sapņu kontrolēšanas paņēmienu, bet citādāk, bet nu galu galā rezultāts viens - nevēlamie sapņi vairs nav, un neredzu nekādus ievainojumus nomoda dzīvei, vēl labāk - manas domas ir aizbīdītas no tās negatīvās enerģijas fabrikas.
kontrolēšanai ir daudzi plusi. es man liekas to jau kaut kur minēju, bet nu - ir pat lasīts(jāizvēlas - ticēt tam vai nē) par tik uztrennētiem sapņotājiem, kas var lasīt grāmatas(nu labi, vietā var likt - informācijas uzņemšanu) guļot, sapņojot. bet līdz tam gan ir droši vien vairāku gadu trenniņu ceļš - vispirms jau iemācīties kontrolēt augstā līmenī un galu galā - kas visgrūtākais manuprāt - iemācīties pamostoties to visu atcerēties.
un turklāt, vai tad tu negribētu realizēt kādu vīziju par skaistāko vietu, dabasskatu, brīnumzemi, jebko, kādu vien prāts var izgudrot? iemācies sapņot un tu to redzēsi ar tādu pašu realitātes izjūtu kāda mums piemīt nomodā(nu kam piemīt, kam ne). jā, no rīta gan pamodīsies un tas būs tikai sapnis bijis, bet tas veldzējums, ko astrālais ķermenis būs saņēmis noteikti būs jūtams arī fiziskajā pasaulē.
tas viss var būt arī tad, ja nemāki kontrolēt, bet vienkārši no rīta arī nekontrolētos skaistos sapņus labi atceries, vienīgais, ja māki kontrolēt - māki arī to visu paildzināt un uzlabot kvalitāti.
ai, nu es te runāju baigi daudz par to, kas manās domās veidojies no izlasītā un mana pieredze tik spoža gan nav bijusi, bet tomēr, es tik daudzi cilvēki to visu ir aprakstījuši, tad jāsāk ticēt.

(Reply to this) (Parent)