sapņojam

ieraksts:
Rakstiet, rakstiet, sapņojiet! Citādi es atkal esmu vienīgais.

Šoreiz tāds sapnis, kuru pamostoties biju aizmirsis, bet tad tas lēnām sāka atgriezties, detaļu pa detaļai un, jo tālāk, jo vairāk mana reakcija tuvojās pilnīgam wtf. Jau atkal domāju - nu kur tas viss rodas, kur? Un kāpēc tas notiek manā galvā?


( Tātad, sapnis. )

ieraksts:
Un vēl viens sapnis, no mazliet senākiem pierakstiem par iepriekšējo.

Apmēram sapņa pirmajā daļā ir gājiens pa ledus klātu tiltu, kur katram ir savs instruments. Kāds mēģina spēlēt koka trompeti. Pēc tam es arī mēģinu, mēs ejam, līdz aizejam uz lielu astoņdesmito gadu padomju savienības stila sanatorijas tipa ēku, kur ir gari gaiteņi un it kā kaut kāds budisma vai citas, pavisam nezināmas un mistiskas reliģijas centrs.
Pēcc tam ir sapņa daļa kurā es apēdu veselu rindu no tablešu paciņas, kas it kā ir lidokaīns, kas vispār, cik zinu, nav tabletēs. Jūtu, kā visa pasaule notrulinās uz brīdi. Pēc tam visi (neatceros, kas tie bija man apkārt) uztraukti mēģina ieskaidrot, ka man jābrauc uz slimnīcu, jo tas viss var nogalināt manas aknas. Pēkšņi esmu tādā dīvainā kabinetā, laikam tajā pašā sanatorijā/garīgajā centrā, neatceros, kas tur iisti notiek, tikai to, ka stāvu durvīs un cilvēki iet garām un es īsti nezinu, ko tur daru.

Pēc tam epizode lielā istabā, kā viesistabā - galds ar galdautu, gar malām soli un tur kādas četras meitenes, katra izskatās daļēji pazīstam,a un citi, nepazīstami cilvēki. Mums dod izvēlēties ā4 lapas ar ilustrācijām, aptuveni M. Stārastes stilā. Katrā lapā ir zvēriņš kādā situācijā - kaķītis, gailis, cūciņaa, utt., un dažādas viņu aktivitātes, blakus paskaidrojumi un jautājumi, bet ukrainiski. Uz tiem jāatbild un vēl kaut kas jāizkraaso, zvēri, šķiet, visi ir no ķīniešu astroloģiskā kalendāra.

Vēl pirms tam viena daļa, kad es apzinos, ka šis ir sapnis un garajā gaitenī ir meitene, kas atkal izksatās attāli pazīstama, bet it kā apvieno dažādas redzētas sejas. Viņa izskatās pēc medmaasas un viņai pie virslūpas ir viens mazs traips, kā no dzerta piena. Es domāju, kur, ārprāts, sapņos rodas visas šīs sīkās detaļas un eju viņai atklāti jautāt, vai viņa zina, ka šis ir sapnis un viņa ir sapņa dala un kāpēc viss ir tik detalizēti, ka viņai pat ir piens uz virslūpas, vai vina tikko ir dzērusi un vai ārpus šī gaiteņa vispār kaut kas ir, vai viņa apzinās, kas viņa ir un vai atceras savu pagātni. Viņa sāk apdomāt, atbildēt un saka, ka protams, viņa taču ir īsta un tad sāk mazliet minstināties un visa noskaņa saka, ka nav laika un sapnim jāiet tālāk un viņa skatās uz mani kā kādas izrādes dalībniece - tā pusslēpti pārmetoši, lai es nebojājot izrādi un notikumu gaitu.