sapņojam

pm:
vienā brīdī sapratu, ka redzu cauri cilvēkiem, ka mēteļi karājas uz skeletiem, kas izstaro bālu gaismu. sejas gan palika nemainīgas. liku cilvēkiem kādam aiz muguras rādīt dažādu pirkstu skaitu, lai es varētu skatīties cauri un pateikt, cik pirkstus redzu, bet bija ļoti grūti atrast kādu, kam sanāktu to izdarīt, visi jautāja, kā tas ir un kā to darīt - rādīt pirkstus.
pēc tam, un to es sapratu tikai šajā brīdī, biju Viļņā, tādā mazā plastmasas būdiņā, netālu no bankas filiāles. būdiņā bija mikrofons un slēdži, ar ko izsaukt bankas darbinieku dažādām situācijām. es tur bija kopā ar vēl kādu cilvēku, ko neatceros. piespiedu pogu un sāku sarunu ar bankas darbinieku, kaut nezināju, ko man vajag. būdiņas sienā bija iedobe, no kuras varēja paņemt lielus ābolus, kā bankās var dabūt tās mazītiņās konfektītes. paņēmām divus ābolus un gājām prom. ejot gar banku, domājām, ka redzam caur stiklu tieši to cilvēku, kas mums atbildēja būdiņā.

psihs:
es šorīt redzēju sapnī anonīmo (bez anonīmā maskas), nepatīkami