sapņojam

josephine16:

Šonakt sapņoju daudz visu kaut ko un tad vienā brīdi, kad sapnī ar māšeli kaut kur gājām viņa ieminējās par to, ka nevarot atcerēties, kā te nonākusi. Tad es arī sāku domāt atpakaļ, kas secīgi noticis: "Ā, nu jā, tad bija tas, tad tas, tad.. tas bija sapnis, tas arī sapnis... ē, šitais arī ir sapnis!" Priecīgs apskatos riņķī - sapņa struktūra vēljoprojām tik pat perfekta. Nopriecājos. Māšele gan iebilda, ka šis neesot gan sapnis, bet es neklausījos un jau sāku levitēt apkārt. tas viņu laikam pārliecināja, ka tas tomēr ir sapnis, jo pēc tam vairs neprotestēja. Tad pamēģināju palidot ātrāk, bet tas prasīja lielu piepūli un gribasspēku. Pēc tam kad nolaidos atradu kādus burvju pierakstus, rādīju un stāstīju māšelei - redz, kur šitais ir cilvēks, kādu mēs viņu redzētu ikdienā, bet šite, simetriski pretī - tāds ir tā cilvēka astrālais ķermenis. Uz šito brīdi mana apziņa atkal ieslīga miegā un turpināju sapņot. Kāds cilvēks atnāca un kaut ko man pārmeta un tad es vairs neko neatceros.