sapņojam


12. Septembris 2005

(bez virsraksta) @ 11:14

[info]tati:
mūzika: Nu Era - Breaking In Space .mp3

1. Mani apciemojas viena šika dāmīte no "Saulītes" un piedāvāja tur darbu. Kad prasīju, kas man tur būs jādara, viņa atbildēja, ka tieši tas pats, ko darīja Laura (tātad - vellsviņzinko). Domāju, ka man ir jāizdara izvēle - 11.00. jābūt lekcijās, 11.00. jāiet uz pārrunām ar "Saulīti", 11.00. jābrauc uz ārzemēm. Paliku neizdomājusi.

2. Un vēl vienā pagājušās nedēļas sapnī, es nosapņoju, ka man  uz rokas (tur, kur ir plaukstas locītava) uzaug 7-8 cm liels ziedkāposts. No sākuma likās, ka tā ir pumpa (kā raganai), bet tad attapos ar lielu kāpostu uz rokas un histērisku raudāšanu. Raudāju es, protams, jo tas kāposts šupojās (izskatījās superpretīgi) un arī tāpēc, ka apzinājos, ka mīļotais cilvēks mani ar kāpostu vairs nemīlētu... Vot.

3. Un vēl (ha!). Pagājušonedēļ redzēju skaisto sapni, kur es eju uz VSAA Rīgas filiāli. Nebija krāsu - viss bija tā kā vecās filmās - melnbalts. VSAA atrodas Rīgas nomalē un ir uzceltas speciāli 3-4 mājas, kuras izkstaās, ka būtu celtas aptuveni 2000 gadus atpakaļ (lielie muzeji, lielās arkas un kautkas tamlīdzīgs līdiznās tādām ēkām). Ieeju iekšā un tur visur paklāji, gleznas un citas lietas, kas lieicna par šīs ēkas ļoti labo stāvokli antīkajā stilā. Pirmajā stāvā var tikai pastaigāties, otrajā stāvā dzīvo cilvēki (tie kuri grib, tie var gulēt raskladuškās (bet diezgan šikās) par velti), trešajā stāvā darbojas VSAA (līdz kurienei es nemaz i netiku, jo man vajadzēja aplūkot visu pārējo māju), un ceturtajā stāvā nedrīkst iet, bet es uz šo aizliegumu nereaģēju. Visas 3-4 mājas ir aptuveni 100 m attālumā viena no otras un starp tām nav nekas cits kā tikai asfalts - nav koku, zāles vai kāds beņķītis. Ļoti gotiski skaista vieta. Apburoša.
 

Comments

 
From:[info]arklz
Date: 12. Septembris 2005 - 23:24
(Link)
un par poņčikiem?
[User Picture Icon]
From:[info]tati
Date: 12. Septembris 2005 - 23:37
(Link)
Tas bija pēc neizdomāšanas (1.).
Pončikus publiski apspriest būtu nepieklājīgi. Un atcerējos, ka no pončikiem spiedām iekša un ārā ievārījumu, tāpēc arī viss tā notikās.