sapņojam

ieraksts:
Sapņoju, ka braucu uz Latgali - iesākumā ir nakts, un es braucu starppilsētu autobusā, kuram pakaļ neatlaidīgi skrien vīrietis. Viņš turpina skriet arī krietni pēc 80 km/h pārskriešanas, un, lai izvairītos, autobusam nākas strauji mainīt joslas. Aptuveni pēc 100 km/h viņš atstājas.
Tālāk sapnis noved pie tā, ka es stopēju, un visi vadītāji pēc kārtas aicina paviesoties. Tā nu es esmu dažādās mājās, kur redzu dažādas lietas, bet atceros tikai vienu no mājām, kur es bēniņos runājos ar saimnieka meitu, bet aiz loga netālu ir pilnīgi applūdusi pilsēta, kur cilvēki laivo starp blokmājām, un dažas no tām izskatās pēc vēl nepieredzētiem padomju arhitektūras monstriem ar neredzētām formām.

Saimnieka meita man saka, ka šeit bēniņos esot gari. Ja es nobīšos, ieraudzīšu tos vienreiz, bet, ja noticēšu - redzēšu tos vienmēr. BrIdi minstinos, vai man jāizbīstas, vai jāiedomājas, ka es ticu, līdz visapkārt parādās pelēkas, pa gaisu plūstošas masas lēveri. Man līdzi ir jēla gaļa, ar ko esmu kāpis bēniņos pacienāt kaķi. Izlemju to atdot gariem. Meitene saka, ka man jānoliek gaļu un jāpagaida, līdz tā būs pilnībā satrūdējusi, tad gari varēs mieloties. Uztraucos, vai pirms tam neatnāks kaķis.