tarantulz

[..] de Germanta kundze, kas jau desmit gadu pieklājīgi atņēma to sveicienu pie Parmas princeses, nekad nebūtu šos ļaudis laidusi pār savu slieksni, jo bija pārliecināta, ka salons gan sabiedriskā, gan materiālā nozīmē kļūst drausmīgs, ja tā mēbeles ir nevis skaistas, bet piepilda to tikai kā bagātības pierādījums. Tāds salons ir pielīdzināms darbam, kurā neprot izvairīties no teikumiem, kas demonstrē zināšanas, prāta spožumu un atraisītību.