Spogulīt, spogulīt, saki man tā. - 1. Aprīlis 2006

tu šodien kavējies
nevienam nepieskaries
un pēkšņi sarosies
tas nav viņš

tu sevi izgrezno
skaļi smej, liekuļo
pie tā tev jāpierod
lai nāk cits

pienvedēja piedzīvojumi- tuksnesī līst

"..es izlikos ka viņus nepazīstu
(es, rēta, izlikos, ka dzīstu).."

"..es nezinu kā pieņemts
kā ir tad
kad mātes fabrikās
un tēvi kaut kur dropē
un izveidojas griezīgs plakans stils
aiz kura slēpjas citādākas rētas.."

/Klāvs Elsbergs/

Pienākums liek kopā iedzert
uzpīpēt un acis pievērt.
Viss tik naivi izpušķots,
patmīlīgi glaimojošs.
Sienu rotā nejaušs sārtums -
alkoholis, mirkļa vājums,
lūpu spīdums apburošs,
piedauzīgi vilinošs.

Provocējošs skatiens raidīts
izteiksmīgā vaigā smaidīts
dejots, draiskots, aplidots
laika sprīdī iemīļots.
Nospiedumi rotā sienu,
izģērbts klusums iesāk dienu.
Noskūpstīt, re, atkal tā
nenopietnā krāšņumā.