|
|
|
Janvāris 31., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) jerrym | 15:15
Stāsts par to, ko ar cilvēku var izdarīt (nesatraucieties, tikai var, nevis obligāti dara) alkohols.
Ir manam sencim kāds draugs, sauksim viņu nosacīti par Bonifāciju, kas no agrām dienām dikti kārs uz sīvo. Ar viņu ir daudz dažādu piedzīvojumu izdzīvots, īpaši uz pēdējo laiku, kad cilvēks dēļ mūžīgās iedzeršanas vairs ne gluži realitātē dzīvo.
Pirms dažiem gadiem bij arī tāds notikums. Sencis (Jānis) ar Bonifāciju dodas pabraukāt ar laivu pa pavasarīgajiem ūdeņiem (te der piebilst un iegaumēt, ka Bonifācijs tolaik dzīvoja lielā, dzeltenā mājā). Kā nu gadās, kā ne, bet laiva vienu brīdi ir uz mutes un abi ceļotāji ūdenī. Izrāpušies krastā, abi dara, kas nu pirmais prātā, Jānis meklē malku ugunskuram, Bonifācijs sildās no balzāma blašķītes. Laiva ir pagalam, tāpēc Jānis pēc laika sakrāmē mantiņas pa somām un velk Bonifāciju cauri mežam uz vilciena stacijas pusi. Jāpiezīmē, ka Bonifācijs pa tam ir "piesildījies" gluži pilns. Kad abi ir jau blakus stacijai, Jānis ierauga, ka vilciens gandrīz jau pienācis, parauj Bonifāciju aiz piedurknes un diebj stacijas virzienā, Bonifācijas paklausīgi deso pakaļ. Pēkšņi Jānis dzird, ka Bonifācija soļi apsīkst. Šams pagriežas un redz - Bonifācijs apstājies blakus esošajā autobusa pieturā un traušas dzeltenā (!) autobusā. Jānis sauc: "Boni! Vilciens!" Uz ko Bonifācijs vienā mierā atbild: "Nu Janka, kur tu steidzies... Ienāc... Sieva kafiju uztaisīs..."
Tā, lūk. Detaļas, protams, ir mans imaginārais redzējums, bet pats notikums ir tāds. Uz ko mums atkal jāierauj :D
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |