|
|
|
Janvāris 23., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) jerrym | 23:51
O jā, kad nu man lūdz ko pastāstīt, pirmais, ar ko sāku, parasti ir treji stāsti, viens par lauku mājām tuvo psih. slimnīcu, kur daudz dažādu jautru atgadījumu notiek, vēl cits par sēļu dialektiem, trešs par senča dīvainajiem draugiem. Kādu fragmentu, introducing myself, no pēdējā teikšu arī te.
Ir tēvam viens draugs (vai bija, kas zina), kas darbojas kā pārvaldnieks (vai gids?) vienā no Latvijas rezervātiem. Tad nu reiz pie šamā ciemos atbraukuši kaut kādi ārzemju latvieši, kas šeit vēl ne reizi nebija bijuši, un nu tik prasīt (izrunāt ar tradicionālo akcentu), lai parādot "Lātvījas ēksōtiskōs zvērūs". Šis piekrīt, teic, lai rītā agrāk nākot, vedīšot knuri rādīt, par ko ciemiņi dikti priecīgi.
Nākamā dienā kolēģis tos nabaga ārzemniekus izvadāja pa visbriesmīgākajiem brikšņiem, kādus vien spēja atrast un pavisam sagurušus, nekā neredzējušus nogādāja atpakaļ sākumpunktā. Tad viens iedomājās pajautāt, a kas tas retais knuris tāds vispār ir. Uz ko pārvaldnieks atmeta ar roku un tā nevērīgi izmeta: - aij, esot tāds sīks, nodirsies putnelis.
Priekškars. Citreiz vēl.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |