Pasmaidi! - Post a comment

1.diena. Beidzās nauda provaidera apmaksai, nolāpīc! Lai domas neietu zūdībā, sāku rakstīt papīra dienasgrāmatu. Dīvainas izjūtas - interfeiss intuitīvs, bet ļoti pietrūkst backspace taustiņa. Toties par tegiem nav jādomā - vismaz vienkāršāk.

2.diena. Šausmīga sajūta. Pagājusi diennakts no pirmā ieraksta dienasgrāmatā - neviena komentāra. Tāda sajūta, ka rakstu zem atslēdziņas. Vai ka visiem internets atslēdzies. Vai ka Ciba atkal guļ - tfutfutfu.

3.diena. Pakāpeniski sāku iejusties. Līmēju dienasgrāmatā izgriezumus no žurnāliem, savas fotogrāfijas. Nenoliedzams pluss - nav vajadzīgs meklēt hostingu. Drusku gan uztraucos, verot vaļā žurnālus - arvien liekas, ka bildes ilgi lādēsies.

4.diena. Ļoti gribas palasīt frendlentu. Glābjos, lasot vecās sava tēva vēstules mammai. Iedomājos, ka esmu atslēdzis komentārus, lai arī visi gribētu dikti komentēt. Tas rada nedaudz atvieglojuma sajūtu.

5.diena. Ielīmēju dienasgrāmatā savu kailbildi. Kaut jel vismaz kāds būtu reaģējis! Vispār, apkārtējiem ar humoru ir švaki. Var teikt, ka nekā.

6.diena. Aiz garlaicības sāku lasīt parastu grāmatu. Meistars un Margarita. Aizlasīju līdz vietai, kur meistars dedzina... manuskriptu. Nenoturējos, ilgi ņirdzu un nokomentēju tiešu uz lapaspuses malas.

7.diena. Sakasīju drusku naudas un samaksāju par internetu. Bails iet frendlentu lasīt - tur noteikti viss tā mainījies, neviens mani vairs nepazīs... Izdzēsu papīra dienasgrāmatu - miskastē iemetu. Vakarā pārdomāju - atdzēsties neizdevās.

Autorizēts tulkojums no šejienes.