Paldies Evijai Gruznai, kas man kādreiz bija draudzene un bija maiga, saprotoša un nesavtīgi ieinteresēta manā personā, bet (sev raksturīgajā paštaisnumā un maksimālismā) par vienu manu nepārdomātu teikumu reiz tik šausmīgi apvainojās, ka nepieņēma nekādas atvainošanās nekādās formās, turpina neatbildēt uz manām vēstulēm un, domāju, nekad nepiedos. Paldies, ka bija. |