Patiesā notikumu gaita - Komentāri

Rīga, 8.sept., LETA. Kultūras ministrei Helēnai Demakovai (TP) nepatīk festivāla "Pārsteidzošā Latvija" interneta mājaslapa "www.etonnantelettonie.org", un viņa ir to likusi pārveidot.

Aģentūrai LETA Demakova apgalvoja, ka mājaslapā ievietotā informācija rada iespaidu par Latviju kā par nomaļu un vienmuļu agrāru valsti. "Ārzemnieki, kas aplūkos festivāla "Pārsteidzošā Latvija" interneta mājaslapu, nav mākslas eksperti un lielākoties neko nezina par mūsu valsti, un viņiem jāpieliek lielas pūles, lai šajā mājaslapā uzzinātu, ka latviešiem ir Dziesmu svētki, kuri iekļauti UNESCO nemateriālās kultūras šedevru sarakstā, ka Latvijā ir izcili kori, diriģenti, mākslinieki," uzskata Demakova.

Svarīgākā informācija, ko mājaslapas apmeklētājs uzzina uzreiz, ir: "Latvija ir jauna valsts, kura mūsdienu Eiropai atver vēl vienas durvis uz auglīgiem laukiem tagadnē, kas sakņojas vitālā tautas kopējā mantojuma pagātnē, lai dotu cerības kopējai nākotnei".

Tiek arī stāstīts, ka lielu daļu no joprojām neskartajām dabas ainavām aizņem meži. Katru pavasari uz pamestu māju skursteņiem, elektrības stabiem un simtgadīgos kokos ligzdas vij tūkstošiem balto stārķu. Ieraudzīt melno stārķi šeit ir daudz lielākas izredzes nekā citur Eiropā.

Runājot par latviešu kultūru, tiek apgalvots, ka "Latvijai vienmēr vajadzējis rēķināties ar citu zemju, kultūru, politisko režīmu ietekmēm, reizēm tās bijušas vardarbīgas, reizēm auglīgas".

Pēc Demakovas domām, ārzemju tūristus diez vai pamudinās doties uz Latviju, kur "novembra drēgnie, dubļainie lauki, kas uzdzen smeldzes un pamestības drebuļus", "ar augstiem žogiem apjoztas greznas privātmājas aiz signalizācijas sistēmas un pieticīgas koka mājeles, kuras apsargā uzticīgi krancīši", "pārtikuši, labi ģērbti dzīves veiksminieki Vecrīgā, ubagi un ielu muzikanti ap Brīvības pieminekli, Maskačkas dzērāji. Trifeļu ēšanas pēcpusdienas "mc2" delikatešu nodaļā un nocenotā pārtika Centrāltirgus būdiņās".

Latviešu tautas tradicionālo kultūru, pēc mājas lapas autoru domām, visspilgtāk raksturo "milzīga, neiznīcināma tautas radītgriba - sākot ar pašu austiem lupatdeķiem un virpotiem māla podiem, dziesmu,deju un folkloras svētkiem, beidzot ar izcilu klasisko mūziku, jauno teātri, dokumentālo kino, prozu un dzeju".

Festivāla mājaslapai paredzēta arī versija franču valodā, kas patlaban tiek izstrādāta. Tā kalpos par izziņas avotu mediju pārstāvjiem Francijā, kuri informēs franču klausītājus, skatītājus un festivāla piedāvājuma baudītājus. Arī latviešu valodas versija tiks papildināta un bagātināta gan ar saturisko, gan vizuālo informāciju.

Mājaslapas izstrādi veica SIA "Tapals, Nordik IT" sadarbībā ar aģentūru "ZOOM" un lapas vizuālā tēla autoru Ēriku Stendzenieku.