| Kā mums gāja! (-; |
Mar. 20th, 2004|12:55 am |
Pēc īpašiem lūgumiem no Dunduka puses (mēģināju atkratīties visiem spēkiem, bet neizdevās), es izpildīšu pienākumu un pastāstīšu kā mums gāja, lai gan otreiz stāstīt, tas vairs nav tas...
Rūdītākie nīgrie nolēma piektdienas vakaru ietusēt "7os kā viņu tur" (nespēju atcerēties šo nosaukumu) un apēst kādu labi barotu "ķīnieti".
Kā jau tas nīgrajiem piedienas visi nokavējās, tomēr iekļāvās akadēmiskajās 15 minūtēs. Viens kā izrādās nevarēja laicīgi izlīst no darba, kamēr viņam nepiezvana, otrs - nevar aiztaisīt zābakiem rāvējslēdzēju (nezināju, ka tas ir tik grūti), trešais un ceturtais - nebija aprēķinājis laiku... Kā nu sanāca kā nu ne, bet bet palikām bez ķīnieša )-; Vienīgo brīvo 4vietīgo galdiņu paspēja aizņemt muzikanti ar kaut kādiem instrumentiem. Štrunts ar tiem ķīniešiem - apspriedāmies un izlēmām, ka iesim ēst armēni. Okupējām galdiņu un sākām ievērtēt ēdienkarti, pa starpai tika zvanīts Snorkei, kura kārtējo reizi atgaiņājās no mums... Šoreiz viņa nebrauca aizdomīgā džipā, arī savā mašīnā viņa nebrauca, viņa stāvēja meža vidū - čuhņā zābaciņos (tie bija vienīgie, ko viņa pieminēja) (-; Visādā ziņā viņa svēti solījās, ka nākamnedēļ viņa uzrīkošot tusiņu par godu savai promaizbraukšanai (Snorke, mēs Tevi turam pie vārda!). Fedram bija cēlā doma, ka varbūt vajadzētu ņemt pelmeņus, bet viņš tomēr atturējās un pasūtīja šašliku, Dunduks pasūtīja kaut ko inčīgu - tipa jēra gaļu (ar kauliem), kartupeļus, buljoniņu un dārzeņus (kā tas garšoja, interesējaties pie viņa), bet Anneke šoreiz izcēlās - centās pasūtīt kaut ko no biznesa puzdienām, lai gan tur LIELIEM burtiem bija rakstīts - "Biznesa puzdienas". Sapratusi, ka no tā viņa neko nevar dabūt, es ieteicu viņai pelmeņus, sarunas texts apmēram šāds:
es: Nu ņem pelmeņus :D
Anneke: Neeee!!! Ngribu.... (pauze) es ņemšu "Hinkali"! (dikti priecīga par savu izvēli) (-:
Oficiante: Tas ir - četrus lielus pelmeņus???
Anneke: 0-8 Nē! )-: Tad labāk šašliku... ar frī kartupeļiem... (manāmi vīlusies)
Oficiante no mums paņēma ēdienkartes, tomēr vienu man izdevās paturēt - a ja nu vēl ko sagribas (oficiante gan piekodināja, ka drīkstot paturēt tikai telpās) (-;
Tā nu mēs pasūtījuši ēdienus un dzērienus sākām tērgāt un drīz vien mūsu bariņam pievienojās nxn. Jāpiebilst, ka Dunduks pasūtīja arī sulu, nē es drīzāk teiktu ledu ar sulu (2/3 glāzes ledu un sulu), pēc brītiņa viņš pasūtīja vēl vienu porciju ledus savam dzērienam.
Raisījās dzīvelīgas sarunas - Anneke un es dalījāmies ar īsiem izvilkumiem iz slēpotāju dzīves, nxn, Dunduks un fedr's komentēja... Tad mēs dižojāmies kurš nu uz kuru teātra izrādi ir bijis - Fedrs iekabināja Annekei, viņš bija uz "Revidentu", bet Anneke tā arī palika neredzējusi. Neizpalika opera, balets, operetes uc. ar māxlu saistīti pasākumi un notikumi.
Anneke ar Dunduku noriskēja un pasūtīja arī saldo, Anneke - kaut ko melnu un kaut kādas aprikozes kaut kādā mērcē ar riekstiem un putukrējumu, garnējumā bija arī āboli, bet Dunduks kaut kādus mazus brīnumus, nezinu kā viņus tur dēvē, prasiet viņam pašam. Vienu mēs ar nxn notestējām (Dunduks padalījās), nu tā - so so, manas vafeles garšīgākas (((-;
Kad nu dzērieni bija izdzerti, ēdiens apēsts, devāmies naksnīgajā pilsētā. Izlēmuši, ka Fedru vienu mājās nevar laist, secinājām, ka viņš ir jāpavada. Spirinājās jau pretī, ka braukšot ar mikriņu (varbūt ka negribēja mājās???), bet mēs viņu pa četriem pielauzām un iedabūjām iekš auto. Aizvedām viņu līdz mājām, tik beigās secinājām, ka, izlaižot no auto, neviens neesam pamanījuši, kurā virzienā viņš aizdevās (varbūt aizskrēja uz mikriņu un aizlaida apakaļ uz Rīgu???). Nākamai kārta bija Annekei, aizvedām izlaidām pie mistiska mājas stūra (zvērējās, ka tā ir viņas māja, noticējām). Mūsu ceļš tālāk veda uz centru. Pārbraucot pār Vanšu tiltam Dunduks histēriski sāka saukt, lai viņu laižot ārā. Es negribēju ticēt savām ausīm, ka viņš atsakās tapt aizvizināts līdz auto, bet, kad viņš lūdza jau trešo un ceturto reizi, tomēr apstājos pie Latvijas Bankas un nesapratnē izlaidu ar. Incanti kurp viņš devās??? (((-;
Nxn ar tika izlaista lūgtajā pieturas punktā. Tā nu es vienatnē turpināju savu ceļu mājās, atcerēdamās jauko vakaru... (-;
|
|