| Laika ritums un tā paātrinājums. Un ne tikai... |
May. 11th, 2004|09:51 am |
Agrāk, senos laikos, viss notika lēni un nesteidzīgi. Bija Simtgadu karš, bija Trīsdesmitgadu karš, lielās katedrāles cēla gadsimtiem ilgi, ceļojumi uz citu pasaules nostūri ilga gadiem, amatnieks kārtīgu mēbeli izgatavoja vairākas nedēļas vai pat mēnešus, bet tad tā kalpoja vairākām paaudzēm. Šodien? Šodien kara aktīvā fāze tiek pabeigta dažās nedēļās, mājas uzceļ bieži vien dažu mēnešu bet reizēm pat dažu dienu laikā, mēbeles nāk no konveijera lentes nebeidzamā straumē, bet tās kalpo labi ja 10 gadus, ceļojumi pa pasauli ir kļuvuši pierasti un īsi, ja no Eiropas līdz Amerikai var aizlidot dažu stundu laikā u.t.t. Dzīves temps ir pieaudzis, un laiks ir sakompresējies.
Bet vai visur? Izrādās, ka nē. Ir tāda konservatīva institūcija kā laulības. Jā, gluži no laika diktētām pārmaiņām arī tā nav izvairījusies, bet tāpat kā senāk laulības tiek slēgtas uz mūžu. Kaut gan patiesībā tās bieži vien ilgst dažus gadus. Un pieaudzis ir arī nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošo skaits, kā arī to pāru skaits, kas formāli skaitās precējušies, bet jau sen nedzīvo kopā, bet atsevišķi, un bieži vien nereģistrētās attiecībās ar citiem partneriem.
Tā kā laulības institūcijā tomēr zināma jēga ir saglabājusies, ir pienācis brīdis to reformēt atbilstoši laika garam. Piedāvāju lasītāju uzmanībai jaunu veidu - termiņlaulības. Tādu vai citādu iemeslu dēļ dzīve mūs var savest kopā ar cilvēku, ar kuru kopdzīve būtu abiem izdevīga, bet ilgstošā perspektīvā mūsu plāni var atšķirties. Piemēram - mēs varam dzīvot kopā studiju laikā vai ilgstoša komandējuma vai pagaidu darba laikā tālu no savas pastāvīgās mītnes vietas. Un kāpēc gan nereglamentēt pušu tiesības un pienākumus jaunajā termiņkopdzīvē? Vai labāk ir atstāt visu pašplūsmai? Vai arī variants - puses vēl nav pietiekami labi iepazinušas viena otru, un laulību slēdz uz gadu, ar tiesībām to automātiski pagarināt uz nākošo termiņu, ja kāda no pusēm mēnesi pirms termiņa beigām rakstiski nebrīdina otru pusi par attiecību pārtraukšanu.
Ar šo jauno iniciatīvu mēs varētu iet visas pasaules avangardā, jo Latvijā būtu viscivilizētāk atrisinātie kopdzīves jautājumi :) |
|