日本語を習う
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, September 28th, 2006
| Time |
Event |
| 12:20a |
Atsākušās mūsu japāņu stundas un arī es atsāku šeit rakstīt :) Paldies par komentiem!
Tātad, tā. Šodien es pastāstīšu par to, kādi mēdz būt vārdi.
Iesākumā vienkāršs konspekts:
...があります (ga arimas(u))
...がいます (ga imas(u))
...がわかります (ga wakarimas(u))
...がすきです (ga s(u)kides(u))
...がきらいです (ga kirai des(u))
...がじょうずです／へたです (ga dzjoudzu des(u)/heta des(u))
Ko tas viss nozīmē?
...atrasties
...atrasties (dzīvnieks vai cilvēks)
...saprast
...patikt
...ienīst
...mācēt/nemācēt
Īstenībā, šie vārdi veido izslēgumus, ar to が. Parasti jau starp darbības vārdiem un priekšmetiem ir を.
Tātad, tā. Piemērs (rakstu nelietojot heroglifus, tikai hiraganu un katakanu, heroglifi vēlāk):
わたしはへやがいます (watasi wa heya ga imas(u)) - es atrodos istabā. Watashi = es, heya = istaba. Teorētiski vajadzētu būt pareizi, bet tas nav tas īstais. Par to vēlāk.
せんせいはラトビアごがわかります (sensei wa ratobiago ga wakarimas(u)) - pasniedzējs saprot latviešu valodu. Sensei - pasniedzējs, ratobiago - latviešu valoda.
ライマさんはおとこのひとがすきです (Raimasan wa otoko no hito ga s(u)ki des(u)) - Laimai patīk vīrieši. otoko - vīrietis, hito - cilvēks, otoko no hito - vīrietis, vispār :), "no" nozīmē piederību.
おんなのこはいぬがきらいです - (onna no ko wa inu ga kirai des(u)) meitene ienīst suņus (suni). onna - sieviete, ko - bērns, inu - suns.
やまださんはテニスがじょうずです - (Yamadasan wa tenis(u) ga dzjoudzu des(u)) - Jamadas kungs labi māk tenisu. tenisu - teniss
アネテさんはソッカーがへたです - (Anetesan wa sokkā ga heta des(u)) - Anete nemāk futbolu. sokkā - futbols.
Vēlāk par to, kā veidot negatīvās formas, jo piemēram, nav ļoti kulturāli teikt ka Laima ienīst suņus, jāsaka ka viņai tie nepatīk, vai ne? Arī ar to atrašanos - ir šis tas korektējams. Bet šai stundai laikam pietiks.
Ja ir jautājumi - lūdzu, esat laipni, jautājiet. | | 10:21p |
daži vārdi
Daži bāzes noteikumi tagad jums ir zināmi, tāpēc stāstu vārdus :)
Tātad:
Vārds es:
ir vairāki "es" vārda veidi:
わたし(watashi) - normālais, neitrālais "es"
わたくし(watakushi) - oficiālāks "es"
わたしたち(watashitachi) - mēs
あたし(atashi) - sieviešu "es"
ぼく(boku) - šo "es" parasti lieto zēni
わる(waru) - vīrieša "es", var lietot vecīši
わし(washi) - vīrieša brutālais "es", novecojis, bet var satikt samuraju filmās, kur samurajs saka "わしは。。。" (washi wa...)
Vārds tu:
あなた(anata) - neitrālais "tu"
きみ(kimi) - tāds neformāls "tu"
vairāk neatceros, bet, īstenībā, arī šie divi "tu" nav jālieto ikdienā, "tu" vispār nevajag teikt, labs tonis ir runāt trešajā personā. Piemēram ja gribat zināt vai Jamada brauks uz Tokiju, jāsaka "Vai Jamadasan brauks uz Tokiju?"
Izslēgums ir, kad runā par savu vai svešu pasniedzēju, advokātu vai ārstu. Tad "san" vienā jālieto "Sensei".
Daži darbības vārdi (par tiem būs plašāka lekcija kkad):
たべます (tabemas(u))- ēst
のみます (nomimas(u)) - dzert
みます (mimas(u)) - skatīties
かいます (kaimas(u)) - pirkt
いきます (ikimas(u)) - doties (iet, braukt)
いいます (iimas(u)) - runāt
Pāris īpašības vārdi (par tiem arī būs plašāka lekcija):
いい（よく）(ī (yoku)) - labi
よくない (yokunai) - slikti
きれいな (kireina) - skaists
おいしい (oishī) - garšīgs (foršs vārds, vai ne?:))
むずかしい (muzukashī) - sarežģīts (šitas arī smieklīgs)
やさしい (yasashī) - vienkāršs
Un vēl daži vārdi, kas ir vienkārši noderīgi:
はじめましょう (hadzimemasjõ) - sākam
おわりましょう (owarimasjõ) - beidzam
おはようございます (ohajõ godzaimas(u)) - labrīt
こんにちは (konnichiwa) - labdien
こんばんは (konbanwa) - labvakar
さよなら (sayonara) - uz redzēšanos
ありがと (arigato) - paldies
どういたしまして (dõitashimashite) - laipni lūdzu, lūdzu
はじめまして (hadzimemashite) - to saka, kad sveicinās pirmo reizi |
|