Es autora teiktajā (iņemot atsauces uz reliģiju), neko fundamentāli nepareizu nesaskatu. Avārija ir traģiska, bet traģiska tieši savā stulbumā.

Man arī liekas neizprotams tas, kādēļ pēkšņi izrādās, ka septiņi dzēruši tīņi pussalauztā vāģī uz bīstama ceļa patiesībā ir apstākļu sakritības upuri. Cits jautājums, kā pat šo traģisko stulbumu runāt un kad. Vecākiem tagad noteikti nevajadzētu ar to plīties virsū, lai viņi vispirms tiek pāri bērna zaudējumam (lai gan, ļaut saviem bērniem braukāt ar tādu vāģi - tas kaut ko liecina arī par pašiem vecākiem).