Kaut grupas un albuma nosaukums šķiet piemērotāks kādam metāla žanra garadarbam, netopiet apmuļķoti, jo metāls tas nudien nav.

Liegs indīpops un glamūrīgs elektrofolks tas ir. Neesmu apveltīts ar smeldzīgu astoņdesmito nostaļģiju un neesmu izteikts šī mūzikas žanra pazinējs, bet tagad vēlos tāds būt. Šis albums mani piesaista ar savu nesaspringtumu, skaņas plašumu un brīvību. Tā kā tāds skaists stadions, kur vēl bez tevis mīt rotaļīgs ģitāras solo, neuzbāzīgs saksofons un asprātīga lirika. Vēlies, uzsvilpo pa virsu jaunas skaņu struktūras - albums neatgrūž savu klausītāju.

Izdots gada sākumā, žēl, ka atklāju tikai tagad.

Man ārkārtīgi gāja pie sirds arī tituldziesmas videoklips