| Pieces of my puzzle |
Sep. 22nd, 2004|09:49 am |
Gribas arvien biežāk "aizmukt" un noslēgties, ļaut laikam nemanāmi plūst. Rudens, I guess. To vislabāk izdarīt palīdz, protams, mūzika. Šorīt sēdēdams un mukdams konstatēju, ka ir kāds gabals (starp citu, šeit jau reiz esmu licis), kas ir iedzīvojies manī daudz dziļāk nekā es to biju iedomājos. Parasti šā gabala pavadījumā es skatos ārā pa logu un vēroju cilvēku-transportu kustību. Kustību uz priekšu, šurpu turpu, atpakaļ, ātrāk, lēnāk. Vienkārši kustība un viss. Bez jēgas. Citreiz vēroju kokus vējā vai mākoņus un tad jau ir... citādāk.
Apparat - Forward/Backward [7:02, 192 Kbit, 9.6 Mb]
Šis, savukārt, vienkārši palīdz šajā konkrētajā momentā nekrist "I got blues" garīgajā. Just let it flow. Or float.
Telefon Tel Aviv - At the Edge of the World You Will Still Float [6:45, 256 Kbit, 12.3 Mb]
|
|