| Par iepriekšējo tēmu |
Feb. 8th, 2009|12:53 pm |
Ir tāds maldīgs priekšstats, ka emo mūzika vienmēr ir skumja un raudulīga.
Redzkur mana varoņa Jonah Matranga (Far, New End Original, Onelinedrawing) pēdējais mēģinājums spēlēt grupā. Lai arī dažkārt ir drusku īmoskumīgs, tomēr, kā jau Džouna pienākas, sirsnīgs un un skaists. Gratitude, visroķīgākais un defaultākais no viņa mūzikas vēstures, manuprāt. Tomēr kruta.
klikuzbildi
-
All our hopes and all our fears
Letting go is love
Hope we don't choke
Hope we don't die
Hope we all feel alright |
|